Adrese: Brīvības iela 7, Dobele, LV-3700
Telefons: 63721309 Fakss 63781947
URL: www.dobele.lv
e-pasts: dobeles.muzejs@navigator.lv

 

Adrese: Brīvības iela pie pārbrauktuves, Dobele

 

Informācija

Piemiņas vieta atklāta 2005.gada 14.jūnijā. Pieminekļa idejas autors ir arhitekts Jānis Kukša, bet pašu pieminekli veidoja tēlnieks Andis Egle un akmeņkalis Guntis Oanders. Pati piemiņas vieta 1941.un 1949.gada represijās cietušajiem ierīkota pateicoties grupai represēto un Dobeles pilsētas pašvaldības finasējumam.

Interesanti, ka ansamblī ir iekļauts akmens, kurš atrasts Dobeles pagasta teritorijā uz bijušā politiski represētā zemes. Saimnieks - Juris Dabras šo akmeni ziedoja.

Adrese: Pie Brīvības ielas un Stacijas ielas krustojuma, Dobele

 

Informācija

Agrāk (1935.gadā) šajā vietā bija ielikts pamatakmens K.Zemdegas veidotajam Dobeles atbrīvošanas piemineklim., kuru uzstādija 1939.gada 15.decembrī. Tas bija veltīts tiem karavīriem, kuri krituši Pirmā pasaules kara laikā un Latvijas brīvības cīņās. Tomēr pieminekļa mūžš nebija garš, jo jau 1950.gadā padomju vara to uzspridzināja.

Tā kā pamatakmens palika, tad uz tā 1956.gadā uzstādija pieminekli Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju armijas karavīriem. Šeit tika izveidotas arī viņu kapavietas.

Pieminekļa autori ir vairāki tēlnieki: V.Albergs, Ļ.Bukovskis, A.Terpilovskis. 

 

Adrese: Starp Liepājas šoseju un Tērvetes ielu, Dobele

 

Informācija

Lasot vēstures avotus, rodas pārliecība,ka jau 1000 gadus p.m.ē. šajā kalnā ir atradusies zemgaļu - Dobeles senāko iedzīovtāju - apmetne.

1254.gadā, kad notika Zemgales dalīšana, zemgaļu pili ieguva Livonijas ordenis, tomēr tajā joprojām saimniekoja  zemgaļi. Bet 1279.gadā sākās ordeņa bruņinieku regulāri uzbrukumi  Dobeles senpilsētai un to vairākas reizes nodedzināja. Pēc desmit gadiem - 1289.gadā zemgaļi pili nodedzināja un aizdevās uz Lietuvu un Rahti.

Laukumā ir uzstādīts piemiņas akmens, kurš atklāts 1989.gadā un tā autors ir M.Zaurs. Akmenī ir iecirsti V.Plūdoņa vārdi:"Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi." un nedaudz zemāk "Mēs svešā malā ejam, bet sirs mums paliek te"

Uz doto brīdi Dobeles senpilsēta ir valst nozīmes arheoloģijas piemineklis

 

Adrese: Zemgaļu pilskalns, starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju, Dobele

 

Informācija

Jau  1924.gadā radās ideja, ka Dobelē varētu uzstādīt pieminekli Pirmā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.Tomēr darbs pie tā tika uzsākts tikai 1935.gadā. Tēlnieks Kārlis Zemdega pieminekli kala no 44-as tonas smaga Somijas granīta bluķa. Pieminekli atklāja pēc pieciem gadiem 1940.gada 9.jūnijā un uzstādija Brīvības ielā - tur kur mūsdienās atrodas padomju karavīru kapu piemineklis. 

Tā kā drīzumā Latvijā visu noteica Padomju vara , tad pieminekļa mūžs nebija pārāk ilgs, jo jau 1950.gadā to uzspridzināja. Tomēr, kad Latvijā sākās atmodas laiks, rosīties sāka iniciatoru grupa, kura vēlējās atjaunot K.Zemdegas veidoto pieminekli. Šī grupa panāca, ka tika izveidots speciāls fonds līdzekļu vākšanai, kā arī veikta aptauja par to, kur uzstādīt atjaunoto pieminekli. Vis iepriekšminētā rezultātā pieminekli atjaunoja, tikai šoreiz to veidoja tēlniece Inta Berga un akmeņkalis Libērijs Peļņa. Granītu šoreiz veida no Ukrainas.

 

Adrese: Tērvetes iela pretī Zemgaļu piemiņas akmenim.

 

Informācija

Akmens pili šajā stratēģiski izdevīgajā vietā Livonijas ordeņa brāļi sāka celt 1335.gadā. Laika gaidā šo dabiski aizsārgāto vietu vēl pilnveidoja - radot papildus drošību.

Laikā, kad notika Zviedru-Poļu kari, šo pili ieņēma un atbrīvoja un tkal ieņēma un atkal atbrīvoja un tā vairākkārt. Protams pils tika pamatīgi izpostīta visā šajā procesā.

Interesanti, ka Ziemeļu kara laikā, kad Zviedri atkal bija ieņēmuši Dobeles pili, tajā veselas sešas dienas esot uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII.

Savukārt 18.gadsimta sākumā plosoties mēra epidēmijai izmira gandrīz visi iedzīvotāji un arī pilī neskarti palika vien daži cilvēki. Un tā pēc 1729. gada pils vairs netika apdzīvota. Un tagad ir palikušas vien mūru drupas, kas vēl joprojām turpina brukt kopā.

Jāatzīst ka Dobeles pašvaldība ir šo to darijusi lietas labā - ik gadu ieguldot līdzekļus pilsdrupu konservācijā.

Adrese: Graudu iela 1, Dobele

Tālrunis: +371 63722294

E-pasts: lvai@lvai.lv

Web: http://www.lvai.lv

 

Informācija

Šo dārzu sāka veidot 1957.gadā dārznieks un selekcionārs Pēteris Upītis. Viņa mērķis bija izveidot Latvijas apstākļiem piemērotas ziemcietīgas augļaugu šķirnes.

Pašlaik P.Upīša iesākto darbu turpina Latvijas valsts  augļkopības institūts. Dārzā notiek praktiskas apmācības, kurām iespējams pieteikties, kā arī tiek rīkotas lauku dienas.

Tautā sauktajā Upīša dārzā tiek rīkotas ķiršu dienas - ķiršu ziedēšanas laikā un ceriņu dienas - ceriņu ziedēšanas laikā. Interesanti, ka Upīša dārzā ir ierīkotais ceriņu dārzs ir apmēram 4 ha platībā un tajā apskatāmi vairāk kā 200 dažādu šķirņu un hibrīdu ceriņi.

Pie dārza atrodas arī Pētera Upīša piemiņas muzejs