Adrese: Smilšu iela 20, Rīga
Atvērts: T-Sv 10-17. Ekskursijas lūdz pieteikt pa tel.
Tālrunis: +371 67228147, +371 67223743. ( Ekskursijas lūdz pieteikt)
Web: www.karamuzejs.lv
Ieejas maksa: bezmaksas; ekskursijas ar gidu latviešu valodā - Ls.2.42;, svešvalodās Ls 6.05.

Muzeja darba laiki:
Pirmdiena - slēgts
Otrdiena - slēgts
Trešdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)
Ceturtdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)
Piektdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)
Sestdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)
Svētdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)

Reta iespēja fotografēt no muzeja logiem.

Latvijas Kara muzejs, Smilšu iela 20. Muzejs atrodas pie ieejas vecpilsētā. Kādreiz te bija galvenie pilsētas vārti. Vārtus sargāja Pulvera (agrāk saukts Smilšu) tornis. Vēl tagad tornis glabā seno dienu liecības: lielgabalu atsaites riņķi logu ailēs, 2,5 m biezas sienas, kas aizsargāja no lielgabalu lodēm un velvju telpā, kurā pēc briesmu signāla pulcējās pilsētas aizstāvji. Par muzeju tornis kļuva 1919.gadā, kad tajā izvietojās 1916.gadā dibinātais latviešu strēlnieku muzejs. 1937.g. Kara muzejam sāka celt jaunu ēku. Tolai tā bija modernākā muzeja celtne Baltijā. ku pabeidza 1940.g., bet vasarā latviju okupēja padomju karaspēks. Muzejs, kas stāstīja par latviešu brīvības cīņām, Latvijas valsti un tās izcīnītājiem, okupācijas varai nebija vēlams, un tā paša gada nogalē muzeju likvidēja. Latvijas Kara muzeju atjaunoja 1990.gadā. Muzejā skatāma ieroču kolekcija - zobeni, āvas, pīķi, durkļi, arbaleti, šautenes un citas kara lietas. Diemżēl auksto ieroču kolekcija stipri cietusi kara laikā. Muzeja modernākā ekspozīcija stāsta par latviešu karavīriem pirmā pasaules karā. Īpaša vieta ierādīta latviešu strēlniekiem, kas divus gadus noturēja fronti pie Daugavas upes, kam mājas bija zemnīcas un kaujas lauka tranšejas. Atbrīvošanas cīņu zāle veltīta laikam, kad pēc neatkarības pasludināšanas 1918.g. valsti vajadzēja atbrīvot no svešām armijām. Dażas pretinieku karaspēka vienibas pastāvēja neilgu laiku,tāpēc muzejiskās liecības par tiem ir īpaši unikālas. Otrais pasaules karš atspoguļots vienā no torņa zālēm. Katrs apmeklētājs var uzdot sev jautājumu, kāpēc cilvēce, iznākdama no viena postoša kara, pieļāva nākamo . Vai beidzoties karam arī Latvijā beidzās okupācija ? Par to stāstīts citās muzeja zālēs.