We have 19 guests online
|
Apskatāmie objekti:
|
Alsviķi: Alsviķu muiža
|
 |
 |
|
Adrese: Alsviķu arodapmācības un rehabilitācijas centrs, Alsviķi Alsviķu pag. Alūksnes raj. LV 4333
Tālrunis: +371 64307132
Informācija
Alsviķu muiža savu nosaukumu ieguvusi no fon Alsvigu (Halswig) dzimtas, kas šo muižu pārvaldīja jau Livonijas ordeņa laikā (1576.-1586.). 1858.gada Alsviķu muižas ēku sarakstā ir minēta ķieģeļu kungu māja ar kārniņu jumtu. Sākumā muižā bijušas koka ēkas. Mūra ēkas sāka celt 19.gadsimtā un viena no vecākajām varētu būt muižas kroga ēka.
Pils celta 1888.
- 1898. gadā.
Samērā
labi ir saglabājusies muižas kūts. Tā ir liela četrstūrveida mūra ēka ar šķūni
jumta daļā, uzbraucamo tiltu no ziemeļu puses un slēgto pagalmu. Kūts esot celta 1846. gadā un tajā mitinājās govis un zirgi.
1927.gadā - zemes dalīšanas laikā sanāca tā, ka kūts
kreiso pusi piešķīra jaunsaimniekam Visteram, bet labo īrēja māsas Smites.
1939.gadā pēc 2 gadu remonta pilī tika atvērta grūti audzināmo meiteņu iestāde.
Otrā Pasaule kara laikā pilī izvietojās vācu armijas daļas, bet pēc 2. Pasaules kara bija bērnu nams un vēlāk internātskola.
Savukārt 1966.gadā tika atvērta 12.SPTVS, bet vēlākā 98. Alsviķu speciālā
profesionāli tehniskā vidusskola, ko likvidēja 1991.g. 21.jūnijā.
Kopš 1991.gada septembra Alsviķu muižā darbojas Valsts rehabilitācijas centrs jauniešiem - invalīdiem.
|
|
 |
 |
|
Alsviķi: Buliņu pusmuiža
|
|
|
|
Adrese: Alsviķi, LV-4333 Alsviķu pag. Alūksnes raj.
Tālrunis: +371 64367519
Informācija
Muižas apbūve tiek datēta ar 19.gadsimtu. Diemžēl nekas daudz gan līdz mūsdienām nav saglabājies.
|
|
|
|
|
Alūksne: Alūksnes muzejs
|
|
|
|
Informācija
Alūksnes muzejs ir Alūksnes pašvaldības muzejs, kas rāda, vāc, apkopo
un dara sabiedrībai pieejamus pagātnes, tagadnes materiālus par
pilsētas vēsturisko attīstību, vidi un mākslu.
Muzejs atrodas Jaunajā pilī, kas ir viens no vēlās Tjūdoru neogotikas
arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Alūksnes kultūrvēsturiskajā centrā
skatāmi objekti: Alūksnes muižas Vecā pils, staļļi, klēts, Jaunā pils,
Palmu māja, luterāņu baznīca un parks ar mazās arhitektūras formām:
obelisks, Eola templis, mauzolejs u.c. Alūksnes Jaunā pils - Alūksnes
vecās muižas apbūves turpinājums.
|
|
|
|
|
Alūksne: Alūksnes raķešu bāze
|
|
|
|
Adrese: Zeltiņi, Zeltiņu pag., Alūksnes raj.
Tālrunis: +371 29499352, +371 28359738 (peintbols)
E-pasts: zeltini@aluksne.lv , baze@bazezeltinos.lv (peintbols)
Informācija
Bāze ir atvērta kā tūrisma apskates objekts. Ērti izbraukājama ar automašīnu un izstaigājama arī ar kājām - tikai tad tas prasīs daudz ilgāku laiku, jo teritorija ļoti plaša. Pati bāze ir saglabājusies daudz labāk, kā piemēram līdzīga Elejā.
Iespējams iepazīt bāzi arī gida pavadībā.
Apskatot objektus jabūt uzmanīgiem, JO IESPĒJAMI NOBRUKUMI, NOGRUVUMI. Uz ceļiem iespējami dažādi objekti, kas var bojāt automašīnu riepas. Ērta pārvietošanās ar velosipēdu.
|
|
|
|
|
Alūksne: Livonijas Ordeņa pilsdrupas Alūksnē
|
|
|
Adrese: Marijas sala, Alūksnes ezers, Alūksne
Informācija
Livonijas ordenis 1342.gadā uz Alūksnes ezera lielākās salas (Marijas
sala) uzcēla nocietinātu kastelas tipa pili. Ordenim esot bijušas
vairākas tā sauktās priekšpilis, kuras regulāri modernizētas un
paplašinātas. Tā tas turpinājies līdz 17.gadsimta beigām līdz bija
izveidota aizsardzības vaļņu sistēma. Pili un krastu savienoja 120m
garš koka paceļamais tilts. 1702.gadā Ordeņa pils beidza pastāvēt, jo
Ziemeļu karā sakautais zviedru karaspēks atkāpjoties uzspridzināja pils
centrālo daļu.
Mūsdienās apskatāmas pilsdrupas. Uz salas ierīkota brīvdabas estrāde un atpūtas vieta.
|
|
|
|
|
Alūksne: Tempļa kalns
|
|
|
|
Adrese: Kapsētas pussalas krastā iepretim Marijas salai, Alūksne
Informācija
Tempļa kalns ir ap 30 m augsts un ar gravām norobežots sens latgaļu
pilskalns. Pilskalns ir
80 m garš un 40 m plats. Tajā ir vairāki mākslīgi veidoti
vaļņi. 1807.gadā, kad būvēja granīta rotondu par godu karavadoņiem – krievu
feldmaršalam Šeremetjevam un zviedru kapteinim Vulfam, pilskalna virsmu pārveidoja.
|
|
|
|
|
Alūksne: Fluorescento minerālu ekspozīcija
|
|
|
Adrese: Pils iela 74, Alūksne, LV4301 Tālrunis: 371 64323942 Informācija Fluorescento minerālu ekspozīcija izvietota dabas muzejā "Vides labirints". Ekspozīcijā reti minerāli no dažādām pasaules valstīm. Trīs fenomenālas dabas parādības, kuras izraisa ultravioletais UVA,UVB,UVC starojums: fluorescence, fosforescence un tenebrescence.
|
|
|
|
|
Ape: E. Zālītes muzejs
|
|
|
|
Adrese: Dzirnavu iela 24, Ape, Alūksnes rajons, LV-4337,
Tālrunis: +371 64355352, fakss: +371 64355352
Satiksme: Autobuss Rīga-Alūksne, Valmiera - Alūksne.
Muzejs atvērts: P-Sv , apmeklētājus lūdz pieteikties iepriekš.
Informācija
Elīnas Zālītes (1898-1955) dzīve un dzejnieces, prozaiķes, dramaturģes un tulkotājas darbība grāmatās, fotoattēlos, dokumentos, piemiņas lietās. Katru pavasari Starptautiskajā muzeju dienā muzejā ir atvērto durvju diena, bet 19.oktobrī - rakstnieces dzimšanas dienā - apmeklētāji tiek sagaidīti ar aizdegtām svecēm. Skaista apkārtne, tūristu taka.
|
|
|
|
|
Balvi: Balvu novada muzejs
|
|
|
|
Adrese: Brīvības iela 46, Balvi, LV 4501
Telefons: 371 645 21430 ( arī 28352770)
E-pasta adrese: bnm@sveiks.lv Informācija
Muzejā aplūkojamas pastāvīgās ekspozīcijas:
“Balvu novada vēstures lappuses”;
gleznotāja Jāņa Ūdra piemiņas istaba.
Izstāžu zālē regulāri skatāmas mākslas un dažādas tematiskās izstādes.
|
|
|
|
|
Balvi: Upītes kultūrvēstures muzejs
|
|
|
|
Adrese: Upīte, Šķilbēnu pagasts, Balvu raj., LV 4567
Tālrunis: 371 645 75648
Ekspozīcija: Novada vēsture, seni darbarīki, mūzikas instrumenti.
|
|
|
|
|
Gaujiena: Anniņas
|
|
|
|
Adrese: J.Vītola memoriālais muzejs "Anniņas", Gaujiena, Alūksnes raj., LV-4339.
Tālrunis: +371 6546842 Ineta Riepniece, Gaujienas INFOcentrs.
Atvērts: O-S 9-17, vai ar iepriekšēju pieteikšanos.
Ieejas maksa: Ls.0,20-0,40.
1922.g . komponistam Jāzepam Vītolam Latvijas valdība piešķīra par lieliem nopelniem latviešu mūzikas attīstībā bijušo aldara māju, dīķi, pusi no muiżas dārza un nelielu lauksaimniecībā izmantojamas zemes gabalu. Kopš tā laika divdesmit gadus komponists ar dzīvesbiedri Anniju savās "Anniņās" pavadīja vasaras un bieżi vien arī svētku brīvdienas.1944.g.rudenī Vītolu pāris devās tālajā trimdā. 1961.gadā šeit tika iekārtots Jāzepa Vītola piemiņas muzejs, atjaunota komponista darba istaba.1988.g. aprīlī ugunsgrēkā gāja bojā liela daļa memoriālo priekšmetu. Tagad "Anniņas" ir atjaunotas, atkal darbojas komponista memoriālais muzejs, iekārtota J.Vītola darbistaba. Daudzus izcilā skaņraża personiskos priekšmetus un fotogrāfijas muzejam dāvinājuši Annijas Vītolas māsas bērni.
Apkārtnē daudz kultūrvēsturisku vietu: Livonijas ordeņa pilsdrupas, baronu Vulfu muiżas komplekss ar vairāk kā 10 ēkām un parku, gleznainas dabas ainavas, ģeoloģiski objekti - dolomīta atsegumi, krasta kritenis, jeb "ūdensrijējs" - upe, kas pazūd pazemē, tautas dzejnieka O.Vācieša takas. Katru vasaru jūlijā notiek J.Vītola Dziesmu diena.
|
|
|
|
|
Gaujiena: Zvārtavas pils
|
|
|
|
Adrese: Zvārtava Gaujienas pag. Alūksnes raj. LV 4339
Tālrunis: +371 64300327, +371 29609749
Web: www.zvartavaspils.lv
Informācija
Pils celta 1881.gadā un kā celtniecības materiāli izmantoti laukakmeņi un sarkani ķieģeļi.
Zvārtavas pils slieksnī iekalti vārdi: "Te mājo Laime, neviens ļaunums neienāks". (tulkojums no latīņu valodas)
Pašlaik pils pieder Latvijas Māksliniek Savienībai un to apsaimnieko SIA Saimnieks-MS. Pils gaida ne tikai māksliniekus, bet arī tūristus, kuriem iespēja ne tikai apskatīt pili, bet arī pastaigāt pa parku un izbraukt ar laivu pa ezeru.
|
|
|
|
|
Gaujiena: Gaujienas pils
|
|
|
|
Adrese: Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola, p/n Gaujiena, Gaujienas pag. Alūksnes raj. LV 4339
Tālrunis: +371 64381629, +371 26546842
E-pasts: gaujgimn@navigators.lv
Informācija
Kompleksa centrālā daļa veidojusies jau 18.gadsimta beigās, bet pati pils būvētā 1850. gadā un tajā bija 52 telpas klasicisma stilā. Pils celtniecību pabeidza barons Jūliuss fon Vulfs. Baronam bijusi interesanta huora izjūta, jo Gaujienu uzskatijis par Eiropas centru un tuvāko zemnieku mājas
tādēļ tika nosauktas Eiropas lielāko pilsētu vārdos- Berlīne, Londona, Parīze u.c.
Mūsdienās pilī daļēji saglabājusies sākotnējā intrjera apdare.
Kopš 1922. gada pilī iekārtota Gaujienas ģimnāzija. Savukārt bijušajā muižas aldara
mājā, kurā no 1922. līdz 1944. gadam dzīvoja komponists Jāzeps Vītols,
pašlaik atrodas memoriālais muzejs "Anniņas".
Kopumā Gaujienas muižas ansamblī ietilpst septiņi objekti: alus brūzis, aldara māja,
dārznieka māja, siltumnīca, ledus pagrabs, staļļi un staļmeistara-
kučiera māja.
|
|
|
|
|
Gaujiena: Palšu muiža
|
|
|
|
Adrese: Gaujienas pag. Alūksnes raj.
Informācija
19.gadsimta 20-ajos gados Linde (nezināma persona, kas ieradusies Gaujienas novadā) izpircis muižas zemes un tā kā uzskatijis, ka zemes ir pietiekoši daudz un esošās ēkas pietiekoši lielas, tad nodēvējis savu īpašumu par muižu. Nosaukumu muiža ieguvusi pateicoties no netālu esošās Palsas upes.
Pati dzīvojamā ēka celta ap 1835. gadu Gaujas upes krastā netālu no Palsas
ietekas. Laika gaitā ēka saglabājusies gandrīz nemainīta, ja neskaita jumta maiņu.
Palšu muiža tika saukta arī par preileņu muižu. Iemesls - vienam no Palšu
īpašniekiem bijušas četras meitas, kas, interesantām cepurēm galvās,
lāgiem mīlējušas doties izbraukumos uz Vidagu.
Par godu katra bērna piedzimšanai muižas īpašnieka ģimenē mājas pagalmā tika stādīta lapegle. tagad tur aug trīs milzīgas lapegles- dugāzijas.
|
|
|
|
|
Gulbene: Vēstures un mākslas muzejs
|
|
|
|
Adrese: Brīvības iela 10, Gulbene, Gulbenes novads, LV–4401.
Tālruņa numurs: 64473098; 26128984
Mājas lapa: http://www.gulbenesmuzejs.lv
E-pasts: muzejs@gulbene.lv
Darba laiks: P.-Pie. 8:00 – 17:00; Se. 10:00 – 13:00
Informācija
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs atrodas Vecgulbenes muižas oranžērijā, Brīvības ielā 10, kur izvietotas izstāžu zāles, krājums un darba telpas, un Vecgulbenes muižas klētī, kur atrodas muzeja atklātā krājuma glabātava.
Vērtīgākās Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājuma kolekcijas ir stikla fotonegatīvi, pastkartes, dokumenti, trauki u.c.
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs piedāvā ekskursijas izstādēs, ekspozīcijās, atklātajā krājuma glabātavā, pa Gulbenes pilsētu un novadu, kā arī muzejpedagoģiskās nodarbības dažādām vecuma grupām.
|
|
|
|
|
Gulbene: Vecgulbenes muiža
|
|
|
|
Adrese: Brīvības iela 18, Gulbene, Gulbenes novads, Latvija, LV-4401
Tālrunis:+371 64474800
Web: http://www.baltapils.lv
Piedāvājums: viesnīca, muzejs, dārzniecība
Informācija
Pašreizējā
muižas apbūve veidojusies 19. gadsimtā un tās kompleksā ietilpst divas kungu
mājas - Baltā un Sarkanā pils, saimniecības ēku komplekss ar kūtīm,
staļļiem, lopu virtuvi, manēžu, oranžēriju, kalpu mājām un „Dārznieka
māja”.
Sarkanā pils ir celta 19. gadsimta. 2-ajā
pusē un barons Heinrihs to dāvināja savai sievai Marisai dzimšanas dienā. Stāsta, ka pils priekšā bijusi rožu plantācija, kurā līdzās baltajām un sarkanajām rozēm augušas arī melnas rozes.
Baltā pils celta 1763.gadā un laika gaitā vairakkārt pārbūvēta, ar terasi un plašām
kāpnēm dārza pusē. Pils tikusi vairākas reizes nodedzināta, tomēr vienmēr atjaunota, bet ne sākotnējā
greznībā.
Muižas parki ierīkoti 19. gadsimta beigās un tos varētu uzskatīt par barona
Heinriha fon Volfa mūža darbu. Parki un stādījumi tapa par godu
Heinriha sievai Marisai, tiesa viens parks ir par godu Heinriha tēvam
Rūdolfam. Pils parku ar Rūdolfa parku savienoja koka gaisa tilts, kas
bija izbūvēts vairākos līmeņos un rotāts skaistiem kokgriezumiem.
|
|
|
|
|
Gulbene: Gulbenes vecā stacija un tējas namiņš
|
|
|
|
Adrese: Viestura iela, Gulbene, Gulbenes novads
Informācija
Stacija
celta ap 1903. gadu pie šausliežu līnijas un atrodas iepretim tagadējai
stacijai. Šī ēka kā stacija nav darbojusies sevišķi ilgi, jo līdz ar
platsliežu līniju izbūvi radās vajadzība pēc jaunas stacijas, kas
atrodas tuvāk sliedēm nekā esošā. Pēc jaunās ēkas uzcelšanas kādu laiku
reizē darbojās abas stacijas. Taču drīz vien pasažieru ērtībai Gulbenes
– Alūksnes šaursliežu līnija tika pārcelta tuvāk jaunajai stacija.
Tagad ēku izmanto kā dzīvojamo māju. Tējas namiņš – atrodas tieši
iepretim vecajai stacijas ēkai un arī celts ap 1903. gadu kā uzgaidāmās
telpas pasažieriem. Arī šī ēka tagad tiek izmantota kā dzīvojamā ēka
|
|
|
|
|
Jaunanna: Viesnīca Arāji
|
|
|
|
Adrese: Viesnīca "Arāji", Brauni, Jaunannas pag., Alūksnes raj. LV-4340
Tālrunis: +371 643-07099
Ērti sasniedzama vieta, 16 km no Alūksnes. Mūsu viesi šeit var gan radoši strādāt (rīkojot apspriedes, seminārus, svarīgas tikšanās), gan labi atpūsties. Viesu rīcībā ir labiekārtota, nesen celta viesnīca ar 40 vietām, bārs, alus dārzs (vasarā), restorāns, banketu zāle, sauna un satelītu TV. Aktīvajai atpūtai piedāvājam airu laivas gleznainajā Pededzes upē, izbraukumus ar velosipēdiem. Atpūtas kompleksa īpašniekam piederošajā stallī ir 35 zirgi un arī daudzi citi jauki un interesanti mājdzīvnieki. Piedāvājam izjādes ar zirgiem vai vizināšanos atsperratos (ziemā - kamanās). Ekskursijas pa apkārtnes ievērojamākajām un skaistākajām vietām, sēņošana, ogošana.
|
|
|
|
|
Jaungulbene: Jaungulbenes muiža
|
|
|
|
Adrese: Jaungulbene Jaungulbenes pagasts Gulbenes novads
Tālrunis: +371 26239247
Apskatei pieejama kompleksa teritorija
Informācija
Pirmās ziņas par šo muižu atrodamas 18. gadsimtā, kad tā vēl bija Vecgulbenes
muižas daļa. 1806. gadā to savā īpašumā ieguvis landrāts Kārlis fon
Tranzē. Pils, kas ir muižas apbūves greznākā ēka - celta ap 1878.
gadu angļu neogotikas stilā. Tomēr tā samērā drīz pārbūvēta - 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākums. Pārbūves rezultātā tika
likvidējot gotikas formas un piešķirtas romāņu neorenesanses stila
iezīmes. Torņa fasādē redzams īpašnieku fon Tranzē-Rozeneku ģerbonis. Muižas parkā, kura veidošana sākta 1879.gadā, ir vairākas mazās arhitektūras
formas – Bitītes māja, Velna vārti, ceļa rādītājs, obelisks u.c.
Saimniecības un dzīvojamo ēku komplekss – pārvaldnieka māja, kalpu
mājas, staļļi, manēža, saimniecības ēka ar pagrabu, ugunsdzēsēju māja,
kalēja māja, kapela (tag. luterāņu baznīca) u.c.
Muižas pils ir ievērojams eklektisma arhitektūras piemineklis. Līdz 1920.g. Jaungulbenes
muiža piederējusi baronu Tranzē dzimtai.
|
|
|
|
|
Jaungulbene: Mākslīgās pilsdrupas
|
|
|
|
Adrese: Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene, Jaungulbenes muižā
Informācija
Jaungulbenes pils
parka malā, pakalnā, pie tagadējā stadiona, savulaik bija izbūvētas mākslīgas
pilsdrupas. Tās tika izveidotas, jo 19.gadsimtā liela daļa muižnieku aizrāvās ar bruņinieku
laiku romantiku un "modē" nāca pilsdrupas un pastaigas tajās. Tā kā ne katrā muižā varēja atrast viduslaiku pils drupas, tad daudzi muižnieki lika izveidot mākslīgās
pilsdrupas
|
|
|
|
|
Jaungulbene: Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca
|
|
|
|
Adrese: Jaungulbene, Gulbenes novads
Informācija
Jaungulbenes baznīca tika uzcelta 1864.gadā. 1936.gadā vienu esošo draudzi sadalija divās - Jaungulbenes un Vecgulbenes draudzēs, bet ar kopīgu baznīcu. Ceļš uz baznīcu ved caur pils parku. 1990.gadā notika baznīcas atjaunošana un 1999.gadā tika iesvētītas vitrāžas (māksliniece Elga Grīnvalde).
Ilgu laiku baznīcā kalpoja mācītājs H.Grigols.
Baznīca ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis.
|
|
|
|
|
Jaungulbene: Liedeskalnu apmetne
|
|
|
|
Adrese: Jaungulbene, Gulbenes novads
Informācija
Liedeskalni ir nelielu pakalnu rinda līdzenumā Liedes upes krastā. Varētu teikt, ka šie pakalni ir dabas
brīnums, jo tie novietojušies taisnā rindā gluži kā maizes klaipi ar nelielām
atstarpēm.
Otrais pakalns, ja skaita no tilta pār Liedes upi ziemeļaustrumu virzienā ir pilskalns, bet trešais ir Māras kalns - kulta vieta. Abu pakalnu augstums ir kādi 10-12m.
Pilskalnā un Māras kalnā ir konstatēti kultūras slāņi. Māras kalnā atrastās lauskas leicina, ka vieta bijusi apdzīvota mūsu ēras 1-ajā gadu tūkstotī.
Liedeskalnu apmetne atrodas starp Māras kalnu un Liedes upi un aizņem 50 x 100 m platību.
Dažas teikas
Liedes kalni esot zviedru laikos cepurēm sanesti. Vienā no kalniem
esot naudas pagrabs, kura atslēgas sargājot suns. Pilskalnā apslēpto
naudu nedrīkstot rakt, jo tad racējs akls paliekot.
Ap Māras kalnu senāk skraidījis zelta telēns, kad ļaudis vēl
ticējuši pa vecam, tad to bieži redzējuši. Tagad tas guļot zem kalna un
vairs neskraidot, jo ļaudis vairs neticot.
Informācija apkopota izmantojot sekojošus informācijas avotus.
|
|
|
|
|
Kancempji: Kancempju pagasta novadpētniecības muzejs
|
|
|
|
Adrese: Ate, Kalncempju pagasts , Alūksnes raj.
Tālrunis:
Informācija
Muzejs atrodas Ates ūdendzirnavās un tur ietilpst 13 zemnieku sētas. Daļa no šīm sētām ir atjaunotas, dažas pārvietotas no citām pagasta vietām. Visās ēkāba apskatamī darba rīki, mašīnas utt. Iespējams apskatīt šķūņus, klēti, smēdi, pirti, riju. Iespējams interesantākais objekts ir Ates jeb sauktas arī Ottes dzirnavas, kuras reāli darbojas arī šobrīd un tajās gatavo putraimus. Dzirnavas būvētas 1895.gadā. Dzirnavu kompleks ir arhitektūras piemineklis.
Muzejā iespējams apskatīt ne tikai reālās ēkas, bet arīiepazīties ar dažādiem dokumentiem, fotogrāfijām.
Muzeja dibinātājs ir Viktors Ķirps, kurš to izveidoja 1985.gadā un turpina pilnveidot.
Teritorijā atrodas atpūtas komplekss ar sporta laukumu, telšu un ugunskuru vietaām.
|
|
|
|
|
Liepna: Liepnas evaņģēliski luteriskā baznīca
|
|
|
|
Adrese: Liepna, Liepnas pag., Alūksnes raj., LV-4354
Tālrunis: +371 25917705
E-pasts: larseric@one.lv
Dievkalpojumi: mēneša 2., 4. svētdienā 15:00 (kalpo Prāvesta p.i. Magnuss Bengtssons)
Informācija
Baznīca Celta laika periodā no 1935. līdz 1937. gadam. Kā būvmateriāls izmantots laukakmens. Baznīcai bijis 6m
augsts tornis, kuru kara laikā - precīzāk Liepnas kaujas laikā, tas ticis sašauts un
ar šķembām sasists. Ilgi tornis bija tāda stāvoklī, līdz 2005.gada vasarā tika atjaunots un uzcelts sākotnējā augstumā. Baznīcas tornī tiek likti logi, lai izveidotu saktu laukumu no kura pavērstos skats uz Liepnu.
Apmeklējot Liepnas
evanģēliski luterisko baznīcu jāatceras, ka tā ir valsts nozīmes arhitektūras
piemineklis, un tajā atrodas valsts nozīmes mākslas
pieminekļi-altāris,kancele,soli.
|
|
|
|
|
Lubāna: Vecais ceplis
|
|
|
|
Adrese: Meirāni, Indrānu pag.
Tālrunis: 371 648 95345
Informācija
Operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālais muzejs "Vecais ceplis"
dibināts 1973.gadā. Muzeja ēka savulaik būvēta no laukakmeņiem.
1954. gads - J. Zābers sāk mācības J. Mediņa
mūzikas vidusskolā.
1957.
gads- viņš ir J. Vītola konservatorijas A. Viļumaņa klases students.
Sākumā dzied baritonam veltītas ārijas un tad pāriet uz tenoru. Koncertē gan Latvijā, gan Maskavā un Ļeņingradā (Pēterburga).
Papildina izglītību Itālijā.
1973.gada 25.marts - J.Zābers mirst.
Dziedājis kā: Nerabots R.
Štrausa operā “Salome”, Fausts Š. Guno “Faustā”, Gatiņš F.
Tomsones “Pūt, Vējiņi”, Vladimirs A. Borodina “Kņazā Igorā”, Bazilio
V.A. Mocarta “Figaro kāzas”, Anatolijs A. Dzeržinska “Cilvēka līmenī”,
Kavaradosi Dž. Pučīnī “Toskā”, Antiņš A. Žilinska “Zelta Zirgā” u.c.
|
|
|
|
|
Lubāna: Akmeņu parks Vaidava
|
|
|
|
Adrese: Madonas rajons, Indrānu pag. "Vaidavas"
Tālrunis: +371 26565071
Informācija
Akmeņu parks izvietots apmēram 2 ha platībā un tajā apskatāma viena no lielākajām Latvijas akmeņu kolekcijām (apmēram 3000 akmeņu). Iespējams apskatīt arī senos sadzīves priekšmetus un darbarīkus
, kā arī apmeklēt "Spoku namiņu", kurā var
sastapties ar dažādiem dabas veidojumiem. Taka ejama gida pavadībā.
|
|
|
|
|
Nēķene: Nēķenes muiža
|
|
|
|
Adrese: Nēķene, Alsviķu pagasts, Alūksnes novads
Informācija
Nēķenes muižas ēkas celtas 19.gadsimta vidū. Diemžēl līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai klēts ēka.
|
|
|
|
|
Rugāji: Mežsētas
|
|
|
|
Adrese:
Rugāju pagasts, Balvu raj., LV 4570 (ceļa Rugāji – Lubāna kreisajā pusē)
Tālrunis:+371 6537752
Informācija
Saimniecībā "Mežsētas" var apskatīt briežu dārzu un zivju dīķi 12 ha platībā, kurā mīt karpas, sami, stores, laši,
zuši un vēži. Palieņu pļavās iežogotos 210 hektāros mīt vairāk kā 200 staltbrieži, stirnas un aļņi, kurus iespējams vērot no uzceltajiem torņiem.
Iespējamas medības. Tiek piedāvātas labiekārtotas naktsmītnes.
Pirms briežu dārza „Mežsētas” apmeklējuma vēlams piezvanīt un vienoties
par ekskursijas laiku, aizbraucot bez saskaņošanas, dzīvniekus var arī
neieraudzīt, jo tie vispirms jāsasauc no tālajiem aplokiem.
|
|
|
|
|
Rugāji: Pokratas ezers
|
|
|
|
Adrese:
Balvu rajona Rugāju pagasts
Informācija
Dabas liegums Prokratas ezers izveidots 1977.gadā, lai aizsargātu peldošo ezerriekstu Trapa Natans, kuru tur atrada 1935.gadā. Liegumā iekļauti arī purvainie meži. Vidējais ezera dziļums 1,1 m, lielākais – 1,6 m un tā krasts grūti pieejams vai nepieejams. Ezera gultni klāj līdz 3 m biezs dūņu slānis.
Peldošā ezerrieksta atradne Pokratas ezerā ir Eiropā vistālāk uz
ziemeļiem izvirzītā atradne. Ezerrieksts ir ierakstīts Latvijas un
Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.
Par Ezerriekstu
Peldošais ezerrieksts ( latīn. Trapa natans L.) ir viengadīgs ezerriekstu dzimtas ūdensaugs. Peldošā ezerrieksta stublājs
ir garš, lokans. Ezera gruntī to notur iepriekšējā gada rieksts
no kura augs izaudzis. Uz ūdens peldošo lapu rozete blīva, līdz 15 cm
plata. Lapu kāti 2-7 cm gari, to augšdaļa paplašināta, iegareni
eliptiska un pildīta ar gaisa audiem (aerenhimu),
kas notur lapu rozetes peldošā stāvoklī. Lapu plātne rombveidīga vai
ieapaļi rombveidīga, 3-4 cm plata un 3-3,5 cm gara. Ziedi sīki, balti,
divdzimumu, pa vienam lapu žāklēs. Zied jūlijā, augustā. Ziedi atveras
rītos tikai uz dažām stundām. Pēc apputeksnēšanās, kas galvenokārt ir
pašappute, zieds ieliecas ūdenī un tur izveidojas auglis -
kauleņveidīgs rieksts ar 2 vai 4 izaugumiem. Šie izaugumi ir
pārkoksnējušies kausa zobiņi.
|
|
|
|
|
Rugāji: Medņu dižakmens
|
|
|
|
Adrese: Ceļa posmā starp Medņiem un Ruduķiem (šoseja P47)
Informācija
Ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks
dabas piemineklis, valsts aizsardzībā no 1977. gada, sarkanbrūns,
kristālisks rapakivi granīts no Viborgas apkārtnes. Garums 5,8m, platums 5,3 m, augstums 1,4 m, apkm. 19,0 m, lielākā daļa zemē.
|
|
|
|
|
Šķilbēni: Balkānu kalni
|
|
|
|
Adrese: Logini, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads, LV-4587
Tālrunis: +371 64546425
Informācija
Vietējās nozīmes dabas parks „Balkanu kalni”
izveidots 2002.gadā. Kopējā platība ir 32 ha. 1990. gadā šo teritoriju kopā ar bijušo
Kangaru pamatskolas ēku savā īpašumā ieguva likumīgais mantinieks Jānis
Aleksandrovs. Ēkā Jānis kopā ar dzīvesbiedri Devgasiju Aleksandrovu,
iekārtoja novadpētniecības muzeju, parkā dendroloģiskos stādījumus,
divas dabas takas.
Kopš
2005. gada dabas parks ir pagasta īpašums.
Te skatāmas trīs izzinošas dabas takas
Ceļotājiem pieejama
piknika vieta pie ugunskura un pelde tuvējā dīķītī. Ja ir vēlme
uzkavēties skaistajā un klusajā dabas stūrītī ilgāk, var uzsliet telti
un palikt pa nakti.
Balkanu dabas parkā tiek rīkotas nometnes un pasākumi, kuri ir saistīti ar folkloru un dabas izzināšanu.
|
|
|
|
|
Stāmeriena: Stāmerienas šaursliežu dzelzceļa stacija
|
|
|
|
Adrese: Stāmeriena, Gulbenes novads
Informācija
20. gadsimta sākumā Stāmerienas ciematā notika šaursliežu dzelzceļa līnijas
Valka - Pļaviņas izbūves darbi un stacijas ēkas celtniecība.
Tiem, kuri vairāk interesējas par šaurslieza dzelzsceļa būvi iesaku lasīt šeit.
|
|
|
|
|
Tilža: Tilžas muzejs
|
|
|
|
Adrese: Raiņa iela 15 (Tilžas vidusskolas telpās, otrajā stāvā)
, Tilža, Tilžas pagasts, Balvu rajons, LV 4572
Tālrunis: +37128665261
Darba laiks: Darba dienās no 9-00 līdz 16-00
Informācija
Patstāvīgā ekspozīcijas: Novada vēsture, skolas vēsture, etnogrāfija, amatniecība.
|
|
|
|
|
Vecanna: Viesu nams Mūrnieki
|
|
|
|
Viesu māja "Mūrnieki", Annas pag., Alūksnes raj. LV-4341, tel. +371 643-43344. Tiem, kas ilgojas no pilsētas trokšņiem un steigas atpūsties lauku klusumā, piedāvā: istabas ar kamīnzāli, lauku pirts (10 pers.), airu laivas, velosipēdu noma, autotransporta pakalpojumi. Brauciens ar mazbānīti, vizināšanās zirga pajūgā. Muzeju u.c. apmeklējums. Makšķerēšana, sēņošana, ogošana. Ziemā - slidošana, slēpošana. Telšu vietas un laukums svētku pasākumiem. Ēdienreizes pēc vienošanās. Vasarā iespējams pieskatīt bērnus. Vienas diennakts uzturēšanās cena 1 personai Ls. 4-12.
|
|
|
|
|
Vecstāmeriena: Stāmerienas pils
|
|
|
|
Adrese: Vecstāmeriena, Stāmerienas pagasts, Gulbenes novads
Tālrunis: +371 64492054
Informācija
Mūra pils celta 1820-tajos gados baronu Volfu dzimtai (vietām minēts ka ap 1852. gadu). Vairakkārt pārbūvēta. 1905. gada revolūcijas laikā revolucionāri
Stāmerienas pili nodedzināja. Pils
atjaunota 1908. gadā. Pils arhitektūrā vērojamas historisma stilu
iezīmes. Ap pili ir 28,4 ha liels ainavu parks. Tas veidots pēc vēdekļveida principa. Parkā sastopamas vairākas eksotiskas koku
sugas: Eiropas lapegle, balzama un Sibīrijas baltegle, duglāzija
u.c. No rietumiem un ziemeļrietumiem parku ieskauj Stāmerienas
ezers, bet dienvidos tam piekļaujas Pogas ezers. Abus šos ezerus
savieno kanāls, kas tek cauri parkam.
Līdz
mūsdienām ir saglabājušies atjaunotie pils interjeri. No muižas
kompleksa saglabājušās vairākas saimniecības ēkas - klēts, dārznieka
māja u.c.
|
|
|
|
|
Vecstāmeriena: Mīlestības ozoli
|
|
|
|
Adrese: Vecstāmeriena ciems, Stāmerienas pagasts, Gulbenes novads
Informācija
Tas ir Dvīņu jeb dubultozols. Kāds nostāsts vēsta, ka Stāmerienas pils dārznieks bijis
iemīlējies baronesē, bet precēties viņiem protams bijis liegts. Tādēļ dienā,
kad baronesi izdeva pie vīra, dārznieks iestādījis pils priekšā
koku un noteicis, ka tas zaļos tik ilgi, kamēr viņš mīlēs baronesi. Koks zaļo joprojām.
Par šo mīlestības koku radies nostāsts, ka cilvēks, kas spēs izlīst cauri ozola diviem stumbriem, iegūs mīlestību, kura nekad nebeigsies. Līdz šim gan nevienam tas neesot izdevies.
|
|
|
|
|
Vecstāmeriena: Stāmerienas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca
|
|
|
|
Adrese: Vecstāmeriena, Stāmerienas pagasts, Gulbenes novads
Informācija
Dievnams būvēts no 1902. - 1904. gadam. Pēc 2.
pasaules kara baznīcā tika ierīkota noliktava. Pirmos restaurācijas darbus
uzsāka 20. gadsimta beigās. Tagad baznīca ir viena no iespaidīgakajām un
savdabīgākajām pareizticīgo baznīcām šajā reģionā.
Baznīcu būvēja pareizticīgajiem pagasta iedzīvotājiem, kuri nomainija savu ticību, jo ticību mainīja muižas
īpašnieks J. G. E. fon Volfs, kad precējās ar krievieti Sofiju
Potjomkinu.
|
|
|
|
|
Viļaka: Viļakas muzejs
|
|
|
|
Adrese: Balvu iela 13, Viļaka
Tālrunis: +371 64563302, +371 28456223 (ekskursiju pieteikšana)
Informācija
Muzeja pastāvīgās ekspozīcijas
- Viļakas vēsture laikmetu gaitā
- Bīskapa Kazimira Duļbinska piemiņas istaba
- Viļakas novada darbarīki un sadzīves priekšmeti
- Viļakas pirmās skolas vēsture
- Izstāde Livonijas un Marienhauzenas (Viļakas) novada kartes, izdotas 16.-18.gs
|
|
|
|
|
Viļaka: Viduslaiku pilsdrupas
|
|
|
|
Adrese: uz salas, Viļakas ezers, Viļaka
Informācija
Marienhauzenas jeb Viļakas pils ir celta arhibīskapa Kaspara Lindes
laikā (datēta ar 1293.gadu) uz Viļakas ezera salas. Sākotnējā versijā tas bija nocietināts klosteris, bet laika posmā no 1509.-1516. gadam tika pārbūvēts par mūra pili
- Marienhauzeni.
1559. gadā Viļaka tika ieķīlāta Polijas karalim, bet 1577. gadā pils bez cīņas
kapitulēja Ivana IV karaspēkam, kas pili izpostīja. Pils pilnībā
nopostīta Ziemeļu kara laikā.
Pils drupas ir Valsts nozīmes aizsargājamais arheoloģiskais kultūras piemineklis. Apmeklējot drupas jāņem vērā, ka būs nepieciešama laiva, ai nokļūtu uz salas, kura aizņem 2,4 h lielu platību.
|
|
|
|
|
Viļaka: Viļakas muiža
|
|
|
|
Adrese: Pils iela 9 un Pils iela 11, Viļaka
Informācija
Pirmās Viļakas (Marienhauzenas) muižas ēkas tika uzceltas pēc 1713.gada, kad Viļaka bija Polijas rokās. 1772.gadā Polija tika dalīta un Viļaka nonāca Krievijas impērijas īpašumā un tad arī Krievijas ķeizariene Katrīna II to uzdāvināja
Krievijas senāta ģenerālsekretāram ģenerālim Ivanam Jelaginam. Pēc viņa nāves muižu pārņēma kņazs Buturļins (viņa znots), kurš to vēlāk pārdeva Simonam Horožanskim - savam pārvaldniekam, kas savukārt to vēlāk pārdeva vācu baronam, kas to vēlāk sadalija mazākās daļās.
Viļakas muiža 19. gadsimta. beigās bija trešā lielākā muiža Latvijā. Viļakas muižas parks veidots 19.gadsimta beigās.
|
|
|
|
|
Vireši: Randatu klintis
|
|
|
|
Adrese: Gaujas labā krasta kraujā aptuveni 150 m no Randātiem, Virešu pag., Alūksnes rajons.
Informācija
Tiek uzskatīts, ka Randatu klintis ir augstākās dolomītu klintis Latvijā. Atseguma augstums ir 15 m, bet platums 65 m. Ap klinti izveidotas dabas takas ar informatīvajiem stendiem.
Randatu klints augšējo daļu veido dzeltenīgs dolomīts, bet apakšējo sārts. Nereti dolomītiežos iespējams atrast liecības par senajiem Zemes iemītniekiem augu un dzīvnieku fosiliju veidā. Mūsdienās šādi atsegumi tiek atzīti par īpaši aizsargājamu biotopu.
|
|
|
|
|
Žīguri: Annas Āzes meža muzejs
|
|
|
|
Adrese: Parka iela 14, Žīguru pag., Balvu rajons, LV-4584
Tālrunis: +371 64564423
Informācija
Sākumā muzejs - veco mežinieku atmiņas, darba rīki, formas tērpi, zīmotnes, sakaru līdzekļi un fotogrāfijas - tika izvietotas dzīvokli. Tomēr ar laiku sāka pietrūkt vietas visiem materiāliem un tādēļ laikā no 1990 -1992. gadam ekspozīcija atradās Katlešu muižas ēkā. 1992.gadā ekspozīcija pārcēlās uz tagadējo vietu - bērnudārza telpās.
Unikālākais eksemplārs ir Žīguru mežos atrastais uzziedējušais priedes
stumbra žuburs, jo, pēc meža zinātnieku pētījuma, tādi brīnumi notiekot
reizi tūkstoš gados.
2006.gadā atzīta par ģimenes atpūtai labāko vietu.
|
|
|
|
|
Alūksne
