|
|
Apskatāmie objekti:
|
Akuratera muzejs
|
 |
 |
|
Adrese: O.Vācieša iela 6a,
Tālrunis: +371 67619934
Atvērts: T-S 11-17
Ieejas maksa: Ls.0,15-0,30.
Rakstnieka Jāņa Akuratera (1876-1937) māja celta 30.gadu sākumā Pārdaugavā, iepretim Māras dīķim. Tā glabā vecmeistaru gleznas, pēc N.Strunkes meta darināto kamīnu, arī to īpatnējo gaisotni, kāda valdīja šajā namā, uzņemot K.Ubānu, K.Skalbi, Z.Mauriņu un citus rakstniekus, māksliniekus, komponistus diplomātus un sabiedriskos darbiniekus. Kopš 1991.gada J.Akuratera māja atvērta apmeklētājiem. Regulāri notiek mūsdienīgas mākslas akcijas, muzejs kļuvis par jauno dzejnieku, mūziķu un mākslinieku pulcēšanās vietu. Piedāvā priekšlasījumus par dażādām tēmām.
|
|
 |
 |
|
Kr.Barona muzejs
|
 |
 |
|
Adrese: Kr.Barona iela 3, dz.5, Rīga, LV-1011
Tālrunis: +371 67284265.
Atvērts: O, C, Se, Sv: 11-17, T, Pt: 13-19.
Ieejas maksa: Ls.0,15-0,50.
Krišjāņa Barona muzejs K.Barons (1835-1923) šeit dzīvojis sava mūża pēdējos 4 gadus. Apmeklētājiem skatāma memoriālā istaba ar Dainu skapi, šūpuļkrēslu, kā arī ekspozīcija par "Latvju Dainu" tapšanu, par Baronu dzimtu. Skaņu un video ierakstu krātuve glabā bagātīgu tautas mūzikas klāstu, kā arī video ierakstus par baltu senvēstures tēmām. Ekskursijas uz Burtnieku māju Vecmīlgrāvī, kur kopš 1995.g. gada rudens apskatāmas Baronu ģimenes istabas, ekskursijas ar autobusu gan pa Kr.Barona dzīves un darba vietām Rīgā, gan pa viņa piemiņas vietām Kurzemē u.c.
|
|
 |
 |
|
A.Čaka muzejs
|
 |
 |
|
Adrese: Lāčplēša iela 48/50 dz. 14, Rīga LV-1011.
Darba laiks: P, O, C, Pt, S: 11-17, T: 11-19, brīvdienas – svētdiena, pirmdiena.
Grupas lūdzam pieteikt iepriekš pa tālruni +371 67285336.
2000. gada maijā atklāja izcilā latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka (1901-1950) memoriālo dzīvokli - muzeju. Dzejnieka viesiem iespējams uzkavēties viņa istabās, kur saglabājusies visa iedzīve – mēbeles, mākslas darbi, grāmatas, sadzīves priekšmeti, iepazīties ar fotoattēliem, dokumentiem, rokrakstiem, datu bāzēm, jautāt par visu, ko vēlaties uzzināt muzeja speciālistēm. Muzejā notiek dzejniekam un viņa laikabiedriem veltīti literāri – muzikāli sarīkojumi, tikšanās ar mūsdienu rakstniekiem un māksliniekiem.
|
|
 |
 |
|
Fotogrāfijas muzejs
|
 |
 |
|
Adrese: Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāju ielas), Rīga, LV-1050
Tālrunis: 67222713
E-pasts: info@fotomuzejs.lv
Darba laiks: T,Pie,Se,Sv : 10 – 17
C: 12 – 19,
Pir, O: slēgts
Informācija
Latvijas Fotogrāfijas muzejs ir vienīgais fotogrāfijas nozarei veltītais muzejs Latvijā. Patstāvīgajā ekspozīcijā „Fotogrāfijas attīstība Latvijā. 1839. – 1941.” ir ietverti unikāli materiāli: vissenākie fotogrāfiju paraugi no 19. gadsimta (dagerotipi, ambrotipi un ferotipi), vēsturiskas foto kameras un citi fotografēšanai nepieciešamie piederumi, to vidū – slavenais, Latvijā ražotais fotoaparāts „VEF Minox”, kā arī plaša latviešu fotogrāfu darbu kolekcija, kas ietver autoru liecības par spilgtākajiem 20.gadsmita pirmās puses notikumiem Latvijā. Muzejā regulāri tiek izstādītas arī mūsdienu fotogrāfu darbu izstādes. Latvijas Fotogrāfijas muzejs ir Rīgas kuģniecības un vēstures muzeja filiāle, tas ir atvērts apmeklētājiem kopš 1993. gada.
Muzeja direktore – Maira Dudareva
Vēsturiskās ekspozīcijas autors – Pēteris Korsaks
|
|
 |
 |
|
L.Garūtas dzīvoklis
|
 |
 |
|
Adrese: Marijas iela 11, dz. 7, Rīga, LV-1012
Tālrunis: +371 67373024, +371 29821289 (fonda priekšsēdētāja Daina Pormale, tālr.)
Informācija
Pazīstamās latviešu komponistes Lūcijas Garūtas (1902 - 1977) memoriālais dzīvoklis, kur iecerēts izveidot muzeju. Šeit darbojas L. Garūtas fonds, kas dibināts 2000.gada aprīlī.
|
|
 |
 |
|
Kara muzejs
|
 |
 |
|
Adrese: Smilšu iela 20, Rīga
Atvērts: T-Sv 10-17. Ekskursijas lūdz pieteikt pa tel.
Tālrunis: +371
67228147, +371 67223743. ( Ekskursijas lūdz pieteikt)
Web: www.karamuzejs.lv
Ieejas maksa: bezmaksas; ekskursijas ar gidu latviešu valodā - Ls.2.42;, svešvalodās Ls 6.05.
Muzeja darba laiki:
Pirmdiena - slēgts
Otrdiena - slēgts
Trešdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)
Ceturtdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)
Piektdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)
Sestdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)
Svētdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)
Reta iespēja fotografēt no muzeja logiem.
Latvijas Kara muzejs, Smilšu iela 20. Muzejs atrodas pie ieejas vecpilsētā. Kādreiz te bija galvenie pilsētas vārti. Vārtus sargāja Pulvera (agrāk saukts Smilšu) tornis. Vēl tagad tornis glabā seno dienu liecības: lielgabalu atsaites riņķi logu ailēs, 2,5 m biezas sienas, kas aizsargāja no lielgabalu lodēm un velvju telpā, kurā pēc briesmu signāla pulcējās pilsētas aizstāvji. Par muzeju tornis kļuva 1919.gadā, kad tajā izvietojās 1916.gadā dibinātais latviešu strēlnieku muzejs. 1937.g. Kara muzejam sāka celt jaunu ēku. Tolai tā bija modernākā muzeja celtne Baltijā. ku pabeidza 1940.g., bet vasarā latviju okupēja padomju karaspēks. Muzejs, kas stāstīja par latviešu brīvības cīņām, Latvijas valsti un tās izcīnītājiem, okupācijas varai nebija vēlams, un tā paša gada nogalē muzeju likvidēja. Latvijas Kara muzeju atjaunoja 1990.gadā. Muzejā skatāma ieroču kolekcija - zobeni, āvas, pīķi, durkļi, arbaleti, šautenes un citas kara lietas. Diemżēl auksto ieroču kolekcija stipri cietusi kara laikā. Muzeja modernākā ekspozīcija stāsta par latviešu karavīriem pirmā pasaules karā. Īpaša vieta ierādīta latviešu strēlniekiem, kas divus gadus noturēja fronti pie Daugavas upes, kam mājas bija zemnīcas un kaujas lauka tranšejas. Atbrīvošanas cīņu zāle veltīta laikam, kad pēc neatkarības pasludināšanas 1918.g. valsti vajadzēja atbrīvot no svešām armijām. Dażas pretinieku karaspēka vienibas pastāvēja neilgu laiku,tāpēc muzejiskās liecības par tiem ir īpaši unikālas. Otrais pasaules karš atspoguļots vienā no torņa zālēm. Katrs apmeklētājs var uzdot sev jautājumu, kāpēc cilvēce, iznākdama no viena postoša kara, pieļāva nākamo . Vai beidzoties karam arī Latvijā beidzās okupācija ? Par to stāstīts citās muzeja zālēs.
|
|
 |
 |
|
Medicīnas muzejs
|
 |
 |
|
Adrese: Antonijas iela 1, Rīga, LV-1360
Tālrunis: +371 67222914
Muzeja darbalaiks:
P. slēgts
O. 11.00 - 17.00
T. 11.00 - 17.00
C. 11.00 - 19.00
P. 11.00 - 17.00
S. 11.00 - 17.00
Sv. slēgts
Ekskursiju pieteikšana - 67222665
Mēneša pēdējā piektdienā muzejs slēgts!
Muzejā tiek piedāvāta ne vien ekspozīcijas apskate, bet arī citi
apmeklētājiem saistoši pakalpojumi – muzejpedagoģiskās programmas,
lekcijas, eksponātu fotografēšana un filmēšana. Nozares speciālistiem
tiek piedāvātas profesionālas konsultācijas, ekspertīzes, kā arī
eksponātu deponēšana.
Muzeja bibliotēkā glabājas vairāk nekā 36 600 vienību. To veido
speciālā literatūra, katalogi, disertācijas, enciklopēdijas, vārdnīcas,
grāmatas ar autogrāfiem un dāvinājumu ierakstiem. Bibliotēka pieejam
visiem nozares speciālistiem.
Muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 199 000 vienību, no tām
pamatkrājumā - gandrīz 161 500 vienību, kas izvietotas piecos krājuma
sektoros: lietisko materiālu, foto-fono-kino, reto grāmatu un
iespieddarbu, tēlotājmākslas un rokrakstu un dokumentu sektorā.
Muzeja akadēmiski veidotā konferenču zāle paredzēta semināru,
konferenču un sanāksmju rīkošanai. Zālē tiek nodrošināta pieeja bezvadu
interneta pakalpojumiem. Ir pieejama prezentācijas tehnikas un
inventāra īre. Konferenču zāles platība ir 100 m2 (120 sēdvietas).
|
|
 |
 |
|
Rakstniecības muzejs
|
 |
 |
|
Adrese: Pils laukumā 2, Rīgā LV-1050
Tālr./fakss +371 672116425
Rakstniecības nodaļa: +371 67221956
Mūzikas nodaļa: +371 67617645
Ekskursijas lūdzam iepriekš pieteikt.
Izstāžu zāļu darba laiks: 11 - 18 (slēgts pirmdienās, otrdienās; mēneša pēdējā piektdienā).
Biļetes
cena : no 20 līdz 50 s.; Mēneša pēdējā svētdienā ieeja brīva. Pils
laukumā 2, 3.stāvā ir atvērta pedagoģisko nodarbību telpa "I.Ziedoņa
krāsainās pasakas"
Informācija
RTMM ir lielākais latviešu literatūrai, teātrim un mūzikai veltītais muzejs, kura krājumā glabājas unikālas materiālās liecības par rakstniecības, skatuves un mūzikas mākslas vēsturi. Gandrīz pusmiljonu lielais dokumentu un piemiņas lietu vākums ir pieejams interesentiem muzeja lasītavā Pils laukumā 3, Rīgā, LV-11050, tālr. +37167229517.
Rakstniecības, Kultūrvēstures un Mūzikas nodaļu veidotās izstādes un sarīkojumi demonstrē muzeja dārgumus, kas raksturo latviešu kultūras vēstures parādības mūsdienīgās sakarībās.
|
|
 |
 |
|
J.Rozentāla muzejs
|
 |
 |
|
Adrese: Alberta iela 12
Tālrunis: +371 67331641.
Atvērts:
T. - Sv. 11.00 – 18.00.
Slēgts: P.- O. Mēneša pēdējā piektdiena – spodrības diena.
Katra mēneša pēdējā svētdienā – muzeja apmeklējums un ekskursija bez maksas!
Kā nokļūt:
1., 19., 24. trolejbuss līdz pieturai „Medicīnas muzejs”;
2., 20., 24. autobuss līdz pieturai „Medicīnas muzejs”;
5., 7., 9. tramvajs līdz pieturai „Ausekļa iela” (galapunkts).
Informācija
Gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866-1916) dzīvoklis atrodas arhitekta K.Pēkšēna 1904.gadā celtajā jūgendstila namā. Vienu istabu šai dzīvoklī no 1906.-1908.gadam īrē rakstnieks Rūdolfs Blaumanis. Tā ir viņa pēdējā dzīvesvieta Rīgā. Muzejā apskatāmas dzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīca ar unikālām piemiņas lietām un izciliem mākslas darbiem. Muzejā regulāri tiek rīkotas izstādes, notiek sarīkojumi - atmiņu vakari, koncerti un tikšanās. Izglītojošā darba programma skolām.
|
|
 |
 |
|
Teātra muzejs
|
 |
 |
|
Adrese: E.Smiļģa iela 37/39
Tālrunis: +371 676118932, +371 67617708.
Atvērts: T: 12-19, C-Sv: 11-18.
Dailes teātra dibinātāja, izcilā skatuves mākslinieka Eduarda Smiļģa māja: neliela zāle ar skatuvi un kabinets, kas atklāj viņu kā savdabīgu, spilgtu un pretrunīgu cilvēku. E.Smiļģa iekoptais dārzs, Dailes teātra aktieru stādītās egles un rododendri, skulpturāls portrets un E.Valtera krūšutēls. Ekspozīcija veltīta latviešu teātra sākumiem, Ā.Alunānam, B.Rūmniecei, D.Akmentiņai, Raiņa lugas "Uguns un nakts" pirmuzvedumam Jaunajā Rīgas teātrī. Unikālas relikvijas Nacionālās operas un Muzikālā teātra ekspozīcijā, mākslinieku skatuves tērpi, rotas un rekvizīti. Regulāras izstādes, atmiņu vakari, tikšanās ar skatuves māksliniekiem, jubilejas.
|
|
 |
 |
|
Vēstures muzejs
|
 |
 |
|
Adrese: Pils laukums 3, Rīga, LV- 1050
Tālrunis: +371 67223004
Atvērts: T-Sv 11-17
Aktivitātes: lekcijas, videoprogrammas, tematiskie pasākumi.
Latvijas Vēstures muzejs lielākā latviešu tautas materiālās kultūras muzejisko vērtību krātuve. Muzejs ir dibināts 1869.gadā. Atrodas Rīgas pilī - ievērojamā 14.-20.gs. arhitektūras un vēstures piemineklī.
Pamatekspozīcija: Latvijas vēsture no vissenākiem laikiem līdz šodienai - arheoloģiskās senlietas, seno apģērbu rekonstrukcijas, etnogrāfiskie darbarīki, sadzīves priekšmeti, apģērbi, rotas lietas, keramika,vēsturiskie dokumenti, fotogrāfijas, mēbeles, monētu depozīti, mākslas darbi u.c.
Pastāvīgā izstāde: Sakrālā māksla. 14.-19.gs. baznīcas koka skulptūras u.c. Katru gadu 3-5 jaunas ekspozīcijas.
|
|
 |
 |
|
Ojāra Vācieša muzejs
|
 |
 |
|
Adrese: O.Vācieša iela 19, Rīga, LV-1004
Tālr./fakss: +371 67619905
E-pasts: vaciesa.muz@inbox.lv
Muzeja jaunās mājas lapas adrese www.vaciesamuzejs.lv
Atvērts: Otrd.,Trešd.,Cet.,Piektd.,Sestd. 10-17 Svētd.,Pirmd.-brīvs
Satiksme: Tramvajs Nr.10, autobuss Nr.25 -līdz pieturai -Arkādija, vilciens - līdz Torņakalna stacijai.
Dzejnieka Ojāra Vācieša (1933-1983) memoriālais dzīvoklis: darbistaba, viesistaba, zīmējumu istaba. Mainīgās izstādes. Ekskursijas muzejā un apkārtnē, tikšanās ar dzejniekiem un rakstniekiem. Dokumentālās un animācijas filmas, audio un video ieraksti, multimediju disks.
Aktuāla informācija:
No 11.jūnija līdz 20.novembrim izstāde "DAŽAS PIETURAS ZĪMES MANĀ DZĪVĒ. Jānis Peters". Izstāde veltīta J.Petera 70.dzimšanas dienai.
No 25.septembra GUNDEGAS ZIKMANES akvareļu izstāde "Zem Dieva debesīm".
|
|
 |
 |
|
Rīgas sporta muzejs
|
 |
 |
|
Adrese: Alksnāja iela 9, Rīga
Tālrunis: +371 67225127
Web: www.sportamuzejs.lv
Informācija
Ceturtdien - 2010.gada 11. februārī plkst. 17.00 Latvijas Sporta muzejā atklās izstādi “Latvija Baltajās olimpiādēs” – veltītu
Latvijas
sportistu startiem un sasniegumiem Ziemas olimpiskajās spēlēs no 1924.
gada
līdz mūsdienām.
Izstādē
varēsim
iepazīties ne tikai ar vēstures faktiem, kā latviešiem veicies
Ziemas
olimpiskajās spēlēs, bet arī uzzināt, kādos tērpos viņi tērpušies, ar
kādām
slidām, slēpēm un kamanām startējuši, kādas lietas glabājuši cauri gadiem,
kas
atsauc atmiņā olimpisko startu pārdzīvojumus.
Kopš pirmajām olimpiskajām spēlēm 1924. gadā, kad Latvija pirmo reizi sūtīja divus pirmos savas valsts vēstnešus – ātrslidotāju Albertu Rumbu un slēpotāju Robertu Plūmi, aizritējuši 84 gadi. Ja no valsts pozīcijām lūkojamies, tad Latvija reprezentēta 8 pasaules ziemas forumos. Bet kā savas tautas pārstāvji – latvieši startējuši 15 Ziemas olimpiskajās spēlēs.
Pirmo reizi varēsim aplūkot
pirmās Latvijas Replikas veiksmīgākā olimpiskā starta dalībnieka Alberta Rumbas slidas, Latvijas ziemas sporta izcilākās figūras, Eiropas meistara (1939) – ātrslidotāja Alfona Bērziņa balvas, kas tikai pirms pāris gadiem atceļojušas no tālās Amerikas;
Padomju Savienības olimpisko vienību pārstāvošās, 1969. gada pasaules čempiones Lāsmas Kaunistes Grenoblas olimpisko spēļu (1968) un pasaules čempionāta (1969) starta atribūtus;
izcilo kamaniņu braucēju Rolanda Upatnieka, Daiņa Bremzes un Astras Rībenas materiālus. Mūsu zvaigžņu – bobslejistu Zinta Ekmaņa, Jāņa Ķipura, Sanda Prūša balvas, medaļas, sporta inventāru, olimpisko spēļu atribūtus un suvenīrus;
biatlonistu Oļega Maļuhina, Jēkaba Nākuma, Gundara Upenieka materiālus – olimpisko spēļu akreditācijas kartes, medaļas, starta formas – krekliņus, cepurītes, suvenīrus u.c. lietas;
arī mūsu olimpiskās cerības – skeletonistu Tomasa un Martina Dukuru materiālus – Martina olimpisko spēļu tērpu, sacensību krekliņu, ķiveri un slidas (Turīna, 2006.), Tomasa akreditācijas karti (Soltleiksitija, 2002).
Mēs savu olimpisko startu 1924. gadā Šamonī uzsākām divos sporta veidos, bet 2010. gadā Vankūverā piedalīsimies jau deviņos sporta veidos.
Ieejas maksa – Ls 1,00.
Skolēniem – Ls 0,50.
|
|
 |
 |
|
Laikmetīgās mākslas centrs
|
 |
 |
|
Adrese: Alberta iela 13, Rīga, LV - 1010 Tālrunis: +37167039282 Mob.: 26880458 E-pasts: aklavina@yahoo.co.uk Web: www.lcca.lv InformācijaLaikmetīgās mākslas centrs ceturtdien, 12.februāri pulksten 19.00 notiks mākslinieku darbu prezentācija.. Par savu radošo darbību stāstīs: Kriss Salmanis, Romans Korovins un Armands Zelcs. Pēc prezentācijas notiks diskusija.
Mākslinieku darbu prezentācija notiek LMC Izglītības programmas ietvaros. Tās mērķis ir veicināt informācijas apriti par laikmetīgās mākslas aktivitātem Latvijā un sniegt māksliniekiem iespēju publiski runāt par savu radošo darbību un iesaistīties diskusijā ar citiem māksliniekiem un mākslas kritiķiem.
Uz pasākumu ir aicināti mākslinieki, mākslas kritiķi un visi interesenti.
Mākslinieku darbu prezentācija notiks Laikmetīgās mākslas centrā: Alberta iela 13, 7.stāvā.
Lūgums pieteikt savu dalību Andai Kļaviņai: aklavina@yahoo.co.uk
|
|
 |
 |
|
Rīgas mākslas telpa
|
 |
 |
|
Adrese: Kungu iela 3,Rīga
Mārketinga vadītāja: Inga Lāce,
Tālrunis: +371 67181328; +371 27898434
E-pasts: inga.lace@riga.lv
Web: www.artspace.riga.lv
Informācija
Šī gada 13. martā no plkst. 20.00 līdz 23.00 pilsētas izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa” notiks horeogrāfes Olgas Žitluhinas dejas kompānijas izrāde Dances of the Lost.
Laikmetīgās dejas izrāde Dances of the Lost vēsta par pēdām un nospiedumiem, ko apzināti vai netīši atstāj cilvēks. Par indivīda ietekmi uz dabu un otrādi. Izrāde tapusi pagājušā gada vasarā Krimas pussalas senajos mežos, un tā sevī apvieno deju un videomateriālu.
Projekta pirmizrāde ar nosaukumu „Zūdības dejas” notika 2008. gada 3. oktobrī dizaina fabrikas „D.FAB” telpās. Tika izmēģināta jauna izrādes norises forma, kas vairāk līdzinās mākslas galerijas noteikumiem. Izrādes garums ir 45 minūtes, taču tā norit četras reizes pēc kārtas bez pārtraukumiem, dodot skatītājiem iespēju nākt un iet, kad vien viņi vēlas. Turklāt izrādi ir iespējams vērot no vairākiem rakursiem.
Dances of the Lost notiks Latvijas teātra skates ārvalstu profesionāļiem ietvaros, ko rīko Latvijas Jaunā teātra institūts. Šogad programmā iekļautas Nacionālā teātra, Dailes teātra, Jaunā Rīgas teātra, kompānijas „umka.lv”, Teātra observatorijas, Valmieras teātra un Leļļu teātra izrādes, kas tapušas 2008./2009. gada sezonā. Pirmo reizi šādā skatē tiek iekļauta laikmetīgā deja, kuru pārstāvēs arī Olgas Žitluhinas dejas kompānija.
Izrādi producē Rīgas Kultūras aģentūra (RKA) sadarbībā ar biedrību „Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija” (LPMDHA).
Horeogrāfija: Olga Žitluhina un dejotāji
Deja: Ramona Galkina, Santa Grīnfelde, Ilze Zīriņa, Dmitrijs Gaitjukevičs, Andris Kačanovskis, Valērijs Oļehno
Mūzika: Gabriels Prokofjevs
Video: Olga Žitluhina un Pēteris Brīniņš
|
|
 |
 |
|
Electronic--text+textiles
|
 |
 |
|
Adrese: Ausekļa iela 11 - 222, Rīga, LV - 1010
Tālrunis: +371 6732 6082 vai +371 6732 6081
E-pasts: info@e-text-textiles.lv
Web: http://www.e-text-textiles.lv
Aktualitātes
26.februārīplkst 19.00 Ausekļa ielā 11-22 būs tekstildizaineres Gundegas Strautmanes lekcija "Mežgīnes braila rakstā: tekstila
robežu paplašināšana"
Lūgums pieteikt savu dalību Andai Kļaviņai pa tālruni +37126880458 vai e-pastu aklavina@yahoo.co.uk.
Līdz 6.martam galerijā Agija Suna skatāma Gundegas Strautmanes personālizstāde "Punkts...Linija".
Informācija
e-t+t ir bezpeļņas kultūras organizācija, kas ar starptautiskas rezidences palīdzību nodarbojas ar tīklā ģenerētu zināšanu veicināšanu un izplatīšanu. Rīgā bāzētā rezidence ir atvērta māksliniekiem, rakstniekiem, dizaineriem, zinātniekiem un teorētiķiem, kuri strādā literatūras un mākslas, jo īpaši ar tekstilu saistītas, robežteritorijās. Veicinot konceptuālās izpētes un materiālās jaunrades mijiedarbi e-t+t iesaista savus rezidentus radniecīgajos erb un alt-x tīklos. e-t+t mērķis nav nomainīt vienu tehnoloģiju uz otru - no mākslas uz literatūru un otrādi, bet gan sniegt virzību un kultūras kontekstu tehnoloģiskajām pārmaiņām un elektroniskajām dislokācijām.
e-text-textiles
|
|
 |
 |
|
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
|
 |
 |
|
Adrese: Elizabetes iela 57a-26 (ieeja caur pagalmu, 5.stāvs), Rīga, LV-1050
Telefons: (+371) 67288800
E-pasts: Baiba.Vanaga@lnmm.lv
Web: www.lnmm.lv
Darba laiki: T, P-Sv 11:00 – 18:00; C 11:00 – 19:00; P,O slēgts
Kā nokļūt: Ar 4., 14., 17.trolejbusu vai 3., 37., 41., 53.autobusu līdz pieturai "Esplanāde"
Ieejas maksa: 1,50 Ls (pieaugušie), 0,50 Ls (skolēni, studenti, pensionāri), 2,00 Ls (ģimenes biļete: 1-2 pieaugušie ar 1-4 bērniem līdz 16 gadu vecumam)
Informācija
2008.gada oktobrī atvērtais māksliniekiem Romanam Sutam un Aleksandrai Beļcovai veltītais muzejs ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja filiāle un atrodas dzīvoklī, kur abu mākslinieku ģimene mitinājusies kopš 1935.gada. Muzeja ideju izauklējusi viņu meita baletdejotāja, mākslas zinātniece un televīzijas žurnāliste Tatjana Suta (1923-2004), kas visu mūžu rūpīgi glabāja un popularizēja savu vecāku radošo mantojumu, ko testamentā novēlēja Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.
Jaunais muzejs veltīts divām spilgtām klasiskā modernisma perioda Latvijas mākslas vēstures personībām. Romans Suta (1896-1944) bija ārkārtīgi radoša un daudzpusīga personība – viņš ne tikai gleznoja, noformēja un ilustrēja grāmatas, veidoja teātra izrāžu un kino filmu vizuālo noformējumu, bet arī vadīja savu mākslas studiju, rakstīja presē apcerējumus par mākslu, nodibināja un darbojās porcelāna apgleznošanas darbnīcā „Baltars”, izstrādāja dizaina projektus mēbelēm un interjeru iekārtojumam. Savukārt Aleksandra Beļcova (1892-1981) bija gan apburoša un eleganta dāma, gan moderna un emancipēta sava laika sieviete, gan viena no pirmajām profesionālajām māksliniecēm Latvijā.
Muzeja kolekciju veido apmēram 4500 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas mākslas darbi, tai skaitā gleznas, apgleznoti porcelāna priekšmeti, tušas zīmējumi, akvareļi, trauku, kostīmu un skatuves noformējumu meti, kā arī memoriālās mēbeles, sadzīves priekšmeti un arhīva materiāli – fotogrāfijas, vēstules, apbalvojumi, izstāžu katalogi un citi dokumenti.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja ekspozīcija (autores: muzeja vadītāja Baiba Vanaga, kolekcijas glabātāja Nataļja Jevsejeva un māksliniece Anna Heinrihsone) veidota kā stāstījums par abu mākslinieku dzīves trim aspektiem: radošo darbību, sabiedrisko dzīvi un ģimeni. Ekspozīcijā – inscinētā mākslinieku mājokļa iekārtojumā – apmeklētāji var ieraudzīt gan spožus Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas mākslas darbus, gan memoriālus priekšmetus, piemēram, pūdernīcu un pīpi, gan raksturīgas fotogrāfijas, gan stāstošus dokumentus, piemēram, vēstules un dienasgrāmatas. Apmeklētāju ērtībai izgatavotas un šķirstīšanai paredzētas atsevišķu mākslinieku ilustrēto grāmatu, satīriskā žurnāla “Ho-Ho”, A.Beļcovas skiču burtnīcu, R.Sutas teātra un trauku apgleznojumu metu un citu materiālu kopijas. Ir iespēja noskatīties kadrus ar Romana Sutas tēlojumu mākslas filmā „Kaugurieši” (1941, režisors Voldemārs Pūce) un Tatjanas Sutas veidotos raidījumus par mākslu, tā pastiprinot šo personību klātbūtnes izjūtu.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs savas telpas iecerējis veidot kā vietu, kur pulcētos dažādi kultūras procesos ieinteresēti cilvēki. Tāpēc regulāri tiek organizēti dažādi pasākumi, kas aptver tās kultūras jomas, ar kurām bija saistīti abi mākslinieki un viņu ģimenes locekļi – vizuālā un lietišķā māksla, teātris, kino, mākslas zinātne, televīzija, mūzika u.c.
Tuvākie pasākumi
10.09.2009 / plkst. 17:30 Atmiņu vakars Tatjanas Sutas salons: viesosies tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere un kādreizējā Latvijas Televīzijas darbiniece Silvija Upeniece
27.09.2009 / plkst. 12:00 –15:00 Radošā svētdiena: mākslas nodarbība ģimenēm ar bērniem un citiem interesentiem. Tēma: Eksotika
08.10.2009 / plkst. 17:30 Atmiņu vakars Tatjanas Sutas salons: viesosies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce
15.10.2009 / plkst. 10:00 Starptautisks seminārs Memoriālie muzeji krustcelēs. Ar priekšlasījumiem piedalīsies muzeju jomas profesionāļi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas
22.10.2009 / plkst. 17:00 Mākslas vēstures pēcpusdiena Modernisma laboratorija
25.10.2009 / plkst. 12:00 – 15:00 Radošā svētdiena: mākslas nodarbība ģimenēm ar bērniem un citiem interesentiem. Tēma: Teātra kostīmi
05.11.2009 / plkst. 17:30 Atmiņu vakars Tatjanas Sutas salons: tikšanās un sarunas ar cilvēkiem, kas bijuši muzeja idejas autores Tatjanas Sutas bieži viesi
12.11.2009 / plkst. 17:00 Mākslas vēstures pēcpusdiena Modernisma laboratorija
22.11.2009 / plkst. 12:00 –15:00 Radošā svētdiena: mākslas nodarbība ģimenēm ar bērniem un citiem interesentiem. Tēma: Latviešu strēlnieki
03.12.2009 / plkst. 17:30 Atmiņu vakars Tatjanas Sutas salons: tikšanās un sarunas ar cilvēkiem, kas bijuši muzeja idejas autores Tatjanas Sutas bieži viesi
10.12.2009 / plkst. 17:00 Mākslas vēstures pēcpusdiena Modernisma laboratorija
20.12.2009 / plkst. 12:00 –15:00 Radošā svētdiena: mākslas nodarbība ģimenēm ar bērniem un citiem interesentiem. Tēma: Ziemas saulgrieži
|
|
 |
 |
|
Dzelzceļa vēstures muzejs
|
 |
 |
|
Adrese: Uzvaras bulvārī 2/4, Rīga
Tālrunis: +371 67232849, +371 67232511
E-pasts: ldzmuz@latnet.lv, muzejs@ldz.lv
Web: www.railwaymuseum.lv
Dzelzceļa muzejs 27. oktobrī plkst. 18.15 sāk vakara lekciju ciklu Populāri par dzelzceļu vēsturi. Mēneša pēdējā otrdienā Dzelzceļa muzejs pagarina savu darba laiku un būs apmeklētājiem atvērts līdz plkst. 19.30. Šajā laikā apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja gan apskatīt muzeju, gan noklausīties lekciju par dzelzceļu vēsturi, kas bagātīgi tiks ilustrēta ar attēliem no muzeja krājuma.
Piedāvāto vakara sarunu temati:
2009. g. 27. oktobrī Ātrvilcienā uz Parīzi jau 19.gs vidū. Lekt. T.Altbergs
2009. g. 24. novembrī Liepāja – Glūda – pirmā nacionālā dzelzceļa līnija. Lekt. K.Augustāne
2009. g. 29. decembrī Tūrisma vilcieni Latvijā. Lekt. K.Augustāne
2010. g. 26. janvārī Dzelzceļa katastrofas Latvijā. Lekt. T.Altbergs
2010. g. 23. februārī Mazbānītis de facto. Lekt. T.Altbergs
2010. g. 30. martā Latvijas dzelzceļu sovjetizācija jeb iznīcināšana 1940.-1953. gads. Lekt. I.Pētersone
Pirmajā vakarā 27. oktobrī muzeja vecākais speciālists, vairāku grāmatu un publikāciju autors Toms Altbergs lekcijā Ātrvilcienā uz Parīzi jau 19.gs vidū stāstīs par to kā līdz ar pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā aizsākās starptautiskā dzelzceļu satiksme. Būs iespēja uzzināt kaut ko vairāk par reiz tik slaveno Ziemeļu ekspresi (Nord Express). Kā arī par pasažieru vagonu evolūciju no karietes, kas uzlikta uz sliedēm līdz restorāna un guļamvagoniem.
|
|
 |
 |
|
Rīgas centrāltirgus
|
 |
 |
|
Adrese: Nēģu iela 7, Rīga
Tālrunis: +371 67229985
Web: http://www.centraltirgus.lv
Kā nokļūt
- ar vilcienu līdz stacijai Rīga (2 minūšu gājienā pretī autoostai)
- pie tirgus pietur: 2, 10,4, 9,7 tramvaji; 3,4,11,19,20,24 trolejbusi; 42, 11,12,14,16,18,22,24,25,....autobusi.
Informācija
Lēmums par tirgus celtniecību tik pieņemts 1922. gada 28. decembrī. Tirgus
celtniecības darbus uzsāka tikai pēc pāris gadiem - 1924. gada jūnijā. Ekspluatāijā tirgu nodeva 1930.gada 2.novembrī. Centrāltirgus būve Rīgas pilsētai izmaksāja vairāk nekā 5 miljonus latu. Tirgus teritorija ir 5,7ha. Nodošanas brīdī tas bija lielākais un modernākais tirgu
Eiropā.
|
|
 |
 |
|