Adrese: Milzkalne, Smārdes pagasts, Tukuma rajons

Tālrunis: +371 63182354

E-pasts: This e-mail address is being protected from spam bots, you need JavaScript enabled to view it

Web: http://www.lvceli.lv/LV/?i=34

Darba laiks: 
No maija līdz oktobrim (vasaras sezonā)
Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās- 9.00 – 16.00
sestdienās un svētdienās- 10.00 - 15.00
muzejs slēgts – pirmdienās un Latvijas Valsts svētkos.
No novembra līdz aprīlim (ziemas sezonā)
Pirmdienās, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās - 8.00 - 16.00, 
muzejs slēgts - sestdienās un svētdienās un Latvijas Valsts svētkos
Ieeja muzejā: bezmaksas

Ekskursijas grupām lūdzam pieteikt pa tel. (+371)   63182354

 

Informācija

Šlokenbekas muižas ansamblis
Viena no skaistākajām Latvijas muižām Šlokenbeka atrodas Tukuma rajona Milzkalnē, Slocenes upes krastā, 60 km attālumā no Rīgas.
Tā ir vienīgā viduslaiku nocietinātā muiža, kas saglabājusies Baltijā līdz mūsdienām.
Muiža rakstos pirmo reizi minēta 1484. gadā. To būvēja Vācu ordeņa vasalis Verners fon Butlers pasta ceļa malā, kas veda no Rīgas uz Prūsiju. Šlokenbekas muiža tika veidota kā slēgts komplekss. Ēkas savā starpā savienoja aizsargmūris, ieeja pagalmā bija caur nocietinātiem vārtiem. Uzbrukuma gadījumā Šlokenbeka kalpoja kā patvērums Tukuma muižniekiem.
Šlokenbekas muiža vairākkārt pārbūvēta un papildināta ar jaunām ēkām, jau 17. gs. beigās un 18. gs. sākumā, kad tā bija zaudējusi militārā atbalsta punkta funkcijas, to aizvien vairāk pielāgoja saimnieciskai dzīvei.
18. gadsimtā muižā norisinājās strauja lauksaimnieciska darbība. Galvenā bija spirta un alus ražošana, kaut gan muižā turēja arī mājlopus. Līdz 1920. gadam muiža piederēja barona fon Rekes dzimtai. Pēc tam Šlokenbekas muiža kļuva par valsts īpašumu. 1957. gadā tajā sāka saimniekot ceļu organizācijas, kuras vēlāk uzsāka muižas atjaunošanas un restaurācijas darbus.
Atjaunotajā Šlokenbekas muižā tagad mājvietu ir atradis Latvijas Ceļu muzejs, kurā var iepazīties ar Latvijas ceļu nozares attīstību. Ir iespēja apskatīt arī ceļu būves tehnikas izstādi, zirgu iejūgu un ratu kolekciju.

Latvijas Ceļu muzejs
Ceļu muzeja ekspozīcija ir izveidota bijušajā muižas dzīvojamās ēkas astoņās zālēs un verandā, kā arī Kalna un Lejas ratnīcās.Šlokenbekas muižas dzīvojamā ēkā (celta 1841. - 1845. g.) izvietotā ekspozīcija sīkāk vēsta par Latvijas ceļu tīkla un ceļu nozares attīstību.
Zālēs izvietotie materiāli stāsta par to, kā ceļš daudzu gadsimtu laikā audzis no takas līdz automaģistrālei, kādi bijuši pirmie baļķu un akmens ceļi, kā arī pirmie ceļu projekti. Interesanti ir 20. gs. sākumā izmantotie ceļu projektēšanas un būvniecības mērinstrumenti.
Lai ceļš būtu ilgi izmantojams.un labi kalpotu, ir nepieciešams par to rūpēties. Tādēļ sava vieta muzejā ierādīta arī materiāliem, kas stāsta par ceļu remontu un uzturēšanu.
Neatņemama sastāvdaļa ir tilti. Tiltiem ir veltīta atsevišķa ekspozīciju zāle "No laipas līdz iekārtam tiltam". Te ir iespēja aplūkot dažādu tiltu konstrukcijas, maketus un projektus.
Gājienu cauri muzejam noslēdz zāle, kurā var vērot ceļiniekus atpūtas brīžos. Te ir materiāli, kuri vēsta gan par ceļinieku tūrisma salidojumiem, gan par agrāk tik slavenajiem ceļinieku dziesmu svētkiem.

Lejas ratnīca
18. - 19. gadsimtā tā kalpojusi kā vēršu laidars un spirta glabātuve. Uzsākot muižas atjaunošanas darbus, tā praktiski uzcelta no jauna. Tagad Lejas ratnīcā novietoti dažādi ceļu būves mehānismi. Šeit atrodas arī muzeja lepnums - 1573. gadā izdotā Livonijas satiksmes un ūdens ceļu kartes palielināta kopija, kas pašlaik ir vecākā šāda veida karte Eiropā.

Kalna ratnīca
Tās vietā sākotnēji bijis vārtu tornis, vēlā klēts un tad ratnīca. Unikālas ir vismaz divus gadsimtus vecās jumta nesošās konstrukcijas, kas sastiprinātas ar koka tapām, bez nevienas naglas. Tagad te izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Otrā stāva galerijas 24 vitrīnās ir apskatāmi materiāli par zirgkopību un zirga izmantošanu tautsaimniecībā, par zirgu sportā, mākslā, tautas dziesmās un ticējumos.

 

Teika

Kā visām pilīm un muižām arī Šlokenbekai ir sava teiksma, kas saistīta ar barona fon Rekes dzimtu 18. gadsimtā. Teiksma vēsta par skaistās dzirnavnieka meitas un barona dēla mīlestību, kas bijusi tik stipra, ka nav padevusies pat nāves priekšā: vecais Reke jauniešus izsekojis pie dzirnavu dambja, lai meiteni nošautu. Jaunieši metušies ūdenī un noslīkuši. Kopš tā laika līgava baltā tērpā, meklēdama savu mīļoto, naktīs staigājot pa muižu. Tāpēc jaunie pāri kāzu dienā šeit ierodas, lai gūtu spēku arī savu mīlestību saglabāt mūžīgi .