Adrese: p.n.Zasa Zasas pag. Jēkabpils novads LV 5239

 

Informācija

Muižas vārds nāk no tās īpašnieka Heinriha fon Zasa vārda, kurš bija muižās īpašnieks 18.gadsimtā. 19.gadsimtā muiža piederēja aronam, Carskoje Selo pārvaldniekam anglim fon Greigam, kura laikā tā bija viena no bagātākajām un krāšņākajām visā novadā.

 

"Šobrīd Zasas muižas apbūvē ietilpst pils paliekas, pārvaldnieka māja, vasaras māja, vešūzis, pagrabs, laidars, saimniecības ēku pagrabi, dzirnavu kalpu maja (19.gs. v.), ūdensdzirnavas (1887.), brūzis, Stukuļu savrupmāja, Zasas vidusskola un Zasas evanģēliski-luteriskā baznīca (1750.), kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Muižas centra apbūve izvietota ap taisnstūra pagalmu. Pie uzpludinātās upes pagalma tālākajā malā atradās muižas pils. No 19.gs. celtās ēkas pēc 1905.g. postījumiem saglabājušies vairs tikai pagrabi un centrālā rizalīta paliekas ar apaļām logailām. Zasas muižas neogotiskā koka kotedža tika celta 19.gs. v. un pēc arhitektoniskā risinājuma atgādināja arhitekta Ā. Menelasa projektēto cara Nikolaja I Pēterhofas kotedžu; šobrīd redzamā vasaras māja (pasta ēka) celta pēc 1905.g. ugunsgrēka kā Greigu ģimenes pagaidu mītne. Blakus redzami senākās klēts pagrabi un uz vecā vešūža pamatiem uzceltā ēka. Pagraba pretējo malu iezīmē 19.gs. 2.p. no laukakmeņiem celtais laidars ar daļēji noslēgtu pagalmu. Tālāk aiz laukakmeņu žoga redzama 20.gs. 30.gados celtā Stukmaņu savrupmāja un pagraba ēka. Brūža ēkā vēlāk tika iekārtota kalpu māja, tālāk redzamas kūts un staļļu drupas. Īpaši greznas ir bijušā brūža neoklasicisma stila durvju vērtnes (19.gs. b.) - tādas pašas ir arī 1939.g. celtajai Zasas skolai." (izmantots www.pilis.lv pieejamais materiāls) 

Adrese: dzirnavu dīķa kaskāde pie Zasas upītes, Zasa

 

Informācija

Parks veidots 18.gadsimtā kā ainavu parks un tā teritorija ap 23 ha ir abpus Zasas upītes. To iesāka veidot vienlaicīgi ar Heinriha fon Zasa pils celtniecību. Saka, ka šis parks atgādina Gatčinas parku (Gatčinas pilsēta ar ievērojamo pili un tās parku atrodas 45km no Pēterburgas) miniatūrā.

Parkā iespējams atrast Vilkaču koku, velna akmeni, Svētavotu un ieraudzīt vairākus romatiskus tiltiņus. Koku pazinējiem te būs interesanti apskatīt sudrabapses, baltegles, sudrabvītolus un valriekstkokus, ciedrus, melnā priedei, Veimuta priede, sarkanie kārkli.

Dīķos ir piecas saliņas. Viena no saliņām, kura atrodas pretī pilsdrupām, sauc par mīlestības saliņu.

 

Adrese: Zasas parks, Zasa

 

Informācija

Baznīca uzcelta 1750. gadā no ķieģeļiem ar koka torni un to uzcēlis Gidenss Zass, tādēļ tā ieguvusi nosaukumu Zasas baznīca. Ap baznīcu atrodas 1. Pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi ar akmens krustiem. Pateicoties ssaprātīgiem un gudriem cilvēkiem arī padomju laikā ēka netika izmantota citiem nolūkiem.

Baznīca ir ievērojama ar ērģelēm, kuras būvējis slavenais Jēkabpils ērģeļbūvētājs Andrejs Sūnākslis, kas amata noslēpumus studējis Varšavā

Pašlaik baznīcā notiek gan luterāņu, gan katoļu draudžu dievkalpojumi.

Apmēklētājiem jāņem vērā,ka baznīca ir valsts nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis!

 

Adrese:Zasas dzirnavas, Zasas pagasts, Jēkabpils novads

Tālrunis: 371 29430060 (Raģeles kundze - runā latviski un vāciski)

E-pasts: hkmillofzasa@aol.com (Vācijā)

Web: http://www.mill-of-zasa.com/

Atvērts: no 1.maija līdz 30.septembrim

 

Informācija

Braucot ceļojumā ar auto ir iespēja pārnakšņot vēsturisko Zasas dzirnavu tiešā tuvumā.Pieejamas 4-as autosāvvietas norobežotā zālienā tieši pie ezera. Pieejama veļas mazgātava, žāvētava, ugunskura vieta, kā arī tiek piedāvāta iespēja peldēties un makšķerēt ezerā.

Adrese: "RŪME", Zasas pagasts, Jēkabpils novads, LV 5239

Tālrunis: 371 2655 7249; 371 2623 9304

E-pasts: anda@rume.lv, daina@rume.lv

Web: http://www.rume.lv

 

Informācija

 

 

Amatniecības centrs „Rūme” ir Jēkabpils novada Zasas kultūras nama struktūrvienība, kas izveidota projekta LLI-023 "Amatniecības sadarbības tīkls kā Latvijas - Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs" ietvaros un viena no 106 Vidus - Baltijas amatniecības tīkla tūrisma un radošās atpūtas vietām.

Misija

Izzinot un restaurējot seno amatu rīkus, prasmes un tradīcijas saglabāt sēļu kultūrvēsturisko mantojumu, radīt un vairot interesi par šiem arodiem gan Latvijā, gan aiz tās robežām.

Vīzija

Latviešu nacionālās identitātes veidošanā un uzturēšanā nav noliedzama lauku un lauksaimniecības vēsturiskā nozīme. Latvieši sevi kultūrā un ideoloģijā ir pozicionējuši kā zemnieku, arāju tautu un laukus uzskatījuši par īsteno latvietības, tautas stabilitātes un tradīciju krātuvi. Ikvienas tautas, arī latviešu, kultūras pamatnosacījumi ir simbolika un valoda, savukārt kultūra ir viss, kas nav daba, bet ko ir radījis cilvēks. Senie amati ir būtiska nacionālo vērtību daļa, kas laikam ritot aizvien vairāk simbolizējas un to saglabāšana ir tieši atkarīga no šo amatu dzīvotspējas.

Vērtības

Galvenās Latvijas vērtības ir cilvēki, daba un kultūras daudzveidība. Latvija ir kā mentāls tilts starp rietumiem un austrumiem. Latvijai ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums, sena valoda un viena no unikālākajām vērtībām pasaules mērogā - līdz mūsdienām saglabājušās daudzās latviešu dainas jeb tautasdziesmas. Unikāla ir Lielvārdes josta - tautastērpa elements - visuma, latviešu mitoloģijas un dzīvesziņas kopums.

Vissenākais vērtību radīšanas veids ir dabas matērijas pārveidošana cilvēkiem noderīgā veidā, kas lika pamatus senajiem amatiem un amatniecībai. Amatniecība ir nopietna un konkurētspējīga vietējās ražošanas struktūra, kas stiprina valsts ekonomiku, nacionālo kultūru un tradīcijas.