Adrese: Jaungulbene Jaungulbenes pagasts Gulbenes novads

Tālrunis: +371 26239247

Apskatei pieejama kompleksa teritorija

 

Informācija

Pirmās ziņas par šo muižu atrodamas 18. gadsimtā, kad tā vēl bija Vecgulbenes muižas daļa. 1806. gadā to savā īpašumā ieguvis landrāts Kārlis fon Tranzē. Pils, kas ir muižas apbūves greznākā ēka - celta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā. Tomēr tā samērā drīz pārbūvēta - 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākums.  Pārbūves rezultātā tika likvidējot gotikas formas un piešķirtas romāņu neorenesanses stila iezīmes. Torņa fasādē redzams īpašnieku fon Tranzē-Rozeneku ģerbonis.  Muižas parkā, kura veidošana sākta 1879.gadā, ir vairākas mazās arhitektūras formas – Bitītes māja, Velna vārti, ceļa rādītājs, obelisks u.c. Saimniecības un dzīvojamo ēku komplekss – pārvaldnieka māja, kalpu mājas, staļļi, manēža, saimniecības ēka ar pagrabu, ugunsdzēsēju māja, kalēja māja, kapela (tag. luterāņu baznīca) u.c.

Muižas pils ir ievērojams eklektisma arhitektūras piemineklis. Līdz 1920.g. Jaungulbenes muiža piederējusi baronu Tranzē dzimtai.

 

 

Adrese: Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene, Jaungulbenes muižā

 

Informācija

Jaungulbenes pils parka malā, pakalnā, pie tagadējā stadiona, savulaik bija izbūvētas mākslīgas pilsdrupas. Tās tika izveidotas, jo 19.gadsimtā liela daļa muižnieku aizrāvās ar bruņinieku laiku romantiku un "modē" nāca pilsdrupas un pastaigas tajās. Tā kā ne katrā muižā varēja atrast viduslaiku pils drupas, tad  daudzi muižnieki lika izveidot mākslīgās pilsdrupas

Adrese: Jaungulbene, Gulbenes novads

 

Informācija

Jaungulbenes baznīca tika uzcelta 1864.gadā. 1936.gadā vienu esošo draudzi sadalija divās - Jaungulbenes un Vecgulbenes draudzēs, bet ar kopīgu baznīcu. Ceļš uz baznīcu ved caur pils parku. 1990.gadā notika baznīcas atjaunošana un  1999.gadā tika iesvētītas vitrāžas (māksliniece Elga Grīnvalde).

Ilgu laiku baznīcā kalpoja mācītājs H.Grigols.

Baznīca ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis.

Adrese: Jaungulbene, Gulbenes novads

 

Informācija

Liedeskalni ir  nelielu pakalnu rinda līdzenumā Liedes upes krastā. Varētu teikt, ka šie pakalni ir dabas brīnums, jo tie novietojušies taisnā rindā gluži kā maizes klaipi ar nelielām atstarpēm.

Otrais pakalns, ja skaita no tilta pār Liedes upi ziemeļaustrumu virzienā ir pilskalns, bet trešais ir Māras kalns - kulta vieta. Abu pakalnu augstums ir kādi 10-12m.

Pilskalnā un Māras kalnā ir konstatēti kultūras slāņi. Māras kalnā atrastās lauskas leicina, ka vieta bijusi apdzīvota mūsu ēras 1-ajā gadu tūkstotī. 

Liedeskalnu apmetne atrodas starp Māras kalnu un Liedes upi un aizņem 50 x 100 m platību. 

 

Dažas teikas

Liedes kalni esot zviedru laikos cepurēm sanesti. Vienā no kalniem esot naudas pagrabs, kura atslēgas sargājot suns. Pilskalnā apslēpto naudu nedrīkstot rakt, jo tad racējs akls paliekot.

Ap Māras kalnu senāk skraidījis zelta telēns, kad ļaudis vēl ticējuši pa vecam, tad to bieži redzējuši. Tagad tas guļot zem kalna un vairs neskraidot, jo ļaudis vairs neticot.

Informācija apkopota izmantojot sekojošus informācijas avotus.