Taka atrodas ķemeru nacionalājaā parkā. Norāde atrodas ceļa labajā pusē, ja brauc no Ķemeriem uz Jaunķemeriem.p Visā takas garumā ir dažādi atpūtas, informatīvie  punkti. Detalizētāku informāciju varat saņemt Meža mājā

Šeit iekārto arī vieta ugunskuram. Tā kā iespējams pavadīt brīnišķīgu dienu pie ezera vērojot gulbjus!!!

 Aktuāla informācija: ĶNP uz doto brīdi ir slēdzis apmeklētājiem Lielo Tīreļa Laipu, jo ir nolietojusies infrastruktūra un nepieciešam to atjaunot. Sīkāka informācija zvanot uz tālruni +371 67730140

 

Adrese: Ķemeri, Jūrmala

Nokļūšana: Rīgas - Ventspils šoseja 45-ais kilometrs (tuvumā ķēmeru pagriezienam) - norāde uz Ķemera tīreļa laipu

Tālrunis: +371 67730078
fax: +371 67730207

E-pasts: nacionalparks@kemeri.gov.lv

WEB: http://www.kemeri.gov.lv

 

Informācija:

 Pastaiga pa laipu aizņem apmēram 2h. Laipai nav margu, izņemot tiltiņu zonu. Vasarā vilinoši ir nopeldēties purva ezeriņis, BET TAS VAR BŪT BĪSTAMI! Jārēķinās, ka siltajā laika periodā purvā iespējams sastapt ne tikai dažādus augus, bet arī rāpuļus.Ļoti skaists skats paveras no skatu torņa. Tur iespējams arī atpūsties uz soliņiem.

 

"Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no augstajiem purviem, kuru pēdējo 8000 gadu laikā izveidojušas nelielas sūnas - sfagni. Sūnas izveidojušas līdz pat 8 m biezu kūdras slāni, kura virspusē tās joprojām ir dzīvas un augošas. Viss ūdens, kas nonāk purvā ar lietu un sniegu, nevis notek, bet uzkrājas sūnās. Sfagni var saturēt līdz 20-25 reizes vairāk ūdens nekā paši sver. Kopējā purva platība ir vairāk kā 6000 ha. Laipu - kopā ar jums - notur tikai mitrā un mīkstā sūnu dūksts. Purvā nav “normālas augsnes” ar smiltīm un akmeņiem, izņemot dažus smilšainus paugurus, kas kā mazas saliņas izkaisīti lielā sūnu okeānā." [izraksts no http://www.kemeri.gov.lv  mājas lapas]

Informācija

Ķemeru sanatorija tika pabeigta 1936. gadā Ēkas arhitekts- Eižens Laube un celtne ir viens no viņa izcilākājiem darbiem.  Ēku cēla kā viesnīcu un tikai vēlāk pārveidoja par sanatoriju.
Kādu laiku atpakaļ bija cerības, ka ēku drīzumā atjaunos un tā atsāks savu darbu, tomēr tālāk par fasādi neviens nav ticis. Ēkas dēļ pat ir ļoti daudz domstarpību. Šobrīd ēkā iekšā iekļūt nevar, tomēr zināmu iespaidu var gūt aplūkojot to no ārienes.

Ēka izmantota filmā "Baiga vasara"

 

Blakus sanatorijai atrodas sēravots - saukts par Ķirzaciņu. Avota ūdeni var pagaršot - ērti nokāpjot pie tā. Pāviljonu virs spēcīgā sēravota uzbūvēja 19.gadsimta beigās - 20.gadsimta sākumā.

 

Tā kā ārsti sanatorijas iemītniekiem ieteica daudz pastaigas svaigā gaisā, tad tika izveidots arī parks. Parku izveidoja 19.gadsimta beigās un galvenos darbu vpie tā izveides veica Rīgas dārznieks M.Vāgners (jāmin, ka viņš strādājis bez atlīdzības). Parkā ir vairakas skulptūŗas tiltiņi (daudzi gan jau sabrukuši) un paviljoni - kas arī ir uz sabrukšanas robežas. 

Padomju laikos parkā pie mīlestības saliņas notika bērnības svētki. Šobrīd šo parku parasti apmeklē jaunlaulātie.