Adrese: Pie Imantas ūdensdzirnavām Rūjiena pilsēta, Valmieras rajons

 

Informācija

Pilij - tagadējām tās drupām ir interesanta vēsture.

Vācu Livonijas ordeņa mūra pils tika uzcelta 1263.gadā nopostītās Purkes pils vietā pie Rūjas upes.  1481.gadā pili nopostīja krievu cara Ivana Bargā vectēvs Ivans III, bet to atjauno.  Interesants fakts noticis Ordeņa mestra Valtera Pletenberga laikā, kad 1526. gadā Rūjienas pilī tika sasaukts plašs landtāgs, lai tiesātu arhibīskapu Blankenfeldu par viņa sakariem ar Krieviju. Bet jau 1560.gadā krievu iebrucēji pili nodedzina. Vēlāk pili atjauno un to pārvalda dāņu hercogs Magnus. Tomēr ne pārāk ilgi, jo 1975.gadā pili ieņem vācieši.Vēl pēc nepilniem desmit gadiem - 1582.gadā pils kārtējo reizi tiek izpostīta un to pārņem jezuītu ordenis. Līdz 1624.gadam pili pārvaldija Jaspers Matsons Krūss un viņa mantinieki. Tad to pārņem valsts. Bet Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas cara Pētera armija papūlas to nopostīt un pēctam pili vairs neatjauno.

Mūsdienās no pilsdrupām maz palicis pāri - bet tur nevar vainot tikai laiku, jo arī cilvēki pacentušies - izmantojot mūra akmeņus dzirnava dambja celšanai.

 

Adrese: Rūjiena

Informācija
1768.gadā Krievijas cariene Katrīna II aizliedza mirušo apglabāšanu baznīcās un ap tām. Rezultātā uz "kroņa"muižas Ternejas zemes izvedoja kapsētu. Bet jau pēc pusotra gadsimta - 1929.gadā apglabāšana Ternejas kapsētā ar likumu tika aizliegta, bet 1952.gadā kapi tika pilnīgi nolīdzināti. Piemiņas akmeņus, pieminekļus, kapu akmens apmales pārveda pāri Skolas ielai uz Sadzīves pakalpojumu kombināta akmeņu drupinātavu, kas savukārt bija ierīkota pareizticīgo baznīcā, lai samaltu un izbruģētu ielu.
Bijušajā kapsētā uzstādītas vairākas piemiņas zīmes un pieminekļi un izveidots parks.