|
Popes baznīca 2001.gadā svinēja 230. gadadienu un tā ir darbojusies visus šos gadus. Pie baznīcas novietotas kapu plāksnes, kas pārnestas noBaronu kapiem . Uz Popes baznīcas sliekšņa akmens kreisajā pusē iekalta cilvēka figūra par piemiņu kādam baznīcas celtniekam, kurš šeit nokritis no sastatnēm un gājis bojā.
Iespējams, ka pirms Popes tagadējās baznīcas te atradusies kāda cita sakrāla celtne, bet drošu ziņu par to nav. Vienīgais kas tā liek domāt ir fakts, ka baronu Bēru priekšteči šeit sākuši saimniekot viduslaikos, tas ir, 16. gadsimtā, un vācieši jau nu bez baznīcas nevarēja iztikt.
Baznīcas celtniecības darbi pabeigti 1786. gadā un baznīca iesvētīta. 1879. gadā pilnīgi pārbūvētas baznīcas iekštelpas. Baznīcai ir 3 daļas: Sakristeja, baznīca un tornis. Baznīcai nav greznu iekārtu. Baznīcā ir kancele, altāris, ērģeles. Tornis - četrstūrains, smails barokāls. Jumts tornim koka ar darvotu skaidu segumu. Torņa galā metāla krusts. Tornī ir pulkstenis, kurš vairs nedarbojas. Baznīcai jaukta mūra sienas. Grīda ir no ķieģeļiem un četrstūra māla plāksnēm. Ķieģeļi vesti no Vācijas. Griesti ir koka un apmesti. Baznīcai ir ģērbkambaris un zem tā pagrabs. Logu ailas ar pusaplīgu arku. Stiklojums koka un svina ietverēs. Logos krāsainas mozaīkas. Altāris un kancele ir no ozolkoka gotiskā stilā. Baznīcas altārglezna gleznota Minhenē.
Mākslas darbi ir arī lustras. Draudzē saglabājušās Bēru dzimtas sudrablietas. Jau 1932. gadā Popes baznīca iekļauta valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Baznīcas vērtību saglabāšanā daudz darījuši draudzes locekļi, sevišķi draudzes mantzinis Oskars Zobs, kurš pēckara gados neskartu saglabāja Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai veidoto marmora plāksni. Oskars Zobs savā mājas darbnīciņā izēvelēja 14000 dēlīšus baznīcas torņa jumta segumam. 1987. gada rudenī baznīcas jumta segums tika nomainīts.
|
|
Pēdējās izmaiņas ( Tuesday, 11 May 2010 )
|