Adrese: O.Vācieša iela 6a,
Tālrunis: +371 67619934
Atvērts: T-S 11-17
Ieejas maksa: Ls.0,15-0,30.

Rakstnieka Jāņa Akuratera (1876-1937) māja celta 30.gadu sākumā Pārdaugavā, iepretim Māras dīķim. Tā glabā vecmeistaru gleznas, pēc N.Strunkes meta darināto kamīnu, arī to īpatnējo gaisotni, kāda valdīja šajā namā, uzņemot K.Ubānu, K.Skalbi, Z.Mauriņu un citus rakstniekus, māksliniekus, komponistus diplomātus un sabiedriskos darbiniekus. Kopš 1991.gada J.Akuratera māja atvērta apmeklētājiem. Regulāri notiek mūsdienīgas mākslas akcijas, muzejs kļuvis par jauno dzejnieku, mūziķu un mākslinieku pulcēšanās vietu. Piedāvā priekšlasījumus par dażādām tēmām.

Adrese: Kr.Barona iela 3, dz.5, Rīga, LV-1011
Tālrunis: +371 67284265. 
Atvērts: O, C, Se, Sv: 11-17, T, Pt: 13-19.
Ieejas maksa: Ls.0,15-0,50.

Krišjāņa Barona muzejs K.Barons (1835-1923) šeit dzīvojis sava mūża pēdējos 4 gadus. Apmeklētājiem skatāma memoriālā istaba ar Dainu skapi, šūpuļkrēslu, kā arī ekspozīcija par "Latvju Dainu" tapšanu, par Baronu dzimtu. Skaņu un video ierakstu krātuve glabā bagātīgu tautas mūzikas klāstu, kā arī video ierakstus par baltu senvēstures tēmām. Ekskursijas uz Burtnieku māju Vecmīlgrāvī, kur kopš 1995.g. gada rudens apskatāmas Baronu ģimenes istabas, ekskursijas ar autobusu gan pa Kr.Barona dzīves un darba vietām Rīgā, gan pa viņa piemiņas vietām Kurzemē u.c.

Adrese: Lāčplēša iela 48/50 dz. 14, Rīga LV-1011.
Darba laiks: P, O, C, Pt, S: 11-17, T: 11-19, brīvdienas – svētdiena, pirmdiena.
Grupas lūdzam pieteikt iepriekš pa tālruni +371 67285336.

2000. gada maijā atklāja izcilā latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka (1901-1950) memoriālo dzīvokli - muzeju. Dzejnieka viesiem iespējams uzkavēties viņa istabās, kur saglabājusies visa iedzīve – mēbeles, mākslas darbi, grāmatas, sadzīves priekšmeti, iepazīties ar fotoattēliem, dokumentiem, rokrakstiem, datu bāzēm, jautāt par visu, ko vēlaties uzzināt muzeja speciālistēm. Muzejā notiek dzejniekam un viņa laikabiedriem veltīti literāri – muzikāli sarīkojumi, tikšanās ar mūsdienu rakstniekiem un māksliniekiem.

Adrese: Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāju ielas), Rīga, LV-1050
Tālrunis: 67222713
E-pasts: info@fotomuzejs.lv
Darba laiks: T,Pie,Se,Sv : 10 – 17
C: 12 – 19,
Pir, O: slēgts

Informācija

Latvijas Fotogrāfijas muzejs ir vienīgais fotogrāfijas nozarei veltītais muzejs Latvijā. Patstāvīgajā ekspozīcijā „Fotogrāfijas attīstība Latvijā. 1839. – 1941.” ir ietverti unikāli materiāli: vissenākie fotogrāfiju paraugi no 19. gadsimta (dagerotipi, ambrotipi un ferotipi), vēsturiskas foto kameras un citi fotografēšanai nepieciešamie piederumi, to vidū – slavenais, Latvijā ražotais fotoaparāts „VEF Minox”, kā arī plaša latviešu fotogrāfu darbu kolekcija, kas ietver autoru liecības par spilgtākajiem 20.gadsmita pirmās puses notikumiem Latvijā. Muzejā regulāri tiek izstādītas arī mūsdienu fotogrāfu darbu izstādes. Latvijas Fotogrāfijas muzejs ir Rīgas kuģniecības un vēstures muzeja filiāle, tas ir atvērts apmeklētājiem kopš 1993. gada.

Muzeja direktore – Maira Dudareva
Vēsturiskās ekspozīcijas autors – Pēteris Korsaks

Adrese: Marijas iela 11, dz. 7, Rīga, LV-1012 
Tālrunis: +371 67373024, +371 29821289 (fonda priekšsēdētāja Daina Pormale, tālr.)

Informācija

Pazīstamās latviešu komponistes Lūcijas Garūtas (1902 - 1977) memoriālais dzīvoklis, kur iecerēts izveidot muzeju. Šeit darbojas L. Garūtas fonds, kas dibināts 2000.gada aprīlī.

Adrese: Smilšu iela 20, Rīga
Atvērts: T-Sv 10-17. Ekskursijas lūdz pieteikt pa tel.
Tālrunis: +371 67228147, +371 67223743. ( Ekskursijas lūdz pieteikt)
Web: www.karamuzejs.lv
Ieejas maksa: bezmaksas; ekskursijas ar gidu latviešu valodā - Ls.2.42;, svešvalodās Ls 6.05.

Muzeja darba laiki:
Pirmdiena - slēgts
Otrdiena - slēgts
Trešdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)
Ceturtdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)
Piektdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)
Sestdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)
Svētdiena - 10.00 - 17.00 (oktobris - marts), 10.00 - 18.00 (aprīlis - septembris)

Reta iespēja fotografēt no muzeja logiem.

Latvijas Kara muzejs, Smilšu iela 20. Muzejs atrodas pie ieejas vecpilsētā. Kādreiz te bija galvenie pilsētas vārti. Vārtus sargāja Pulvera (agrāk saukts Smilšu) tornis. Vēl tagad tornis glabā seno dienu liecības: lielgabalu atsaites riņķi logu ailēs, 2,5 m biezas sienas, kas aizsargāja no lielgabalu lodēm un velvju telpā, kurā pēc briesmu signāla pulcējās pilsētas aizstāvji. Par muzeju tornis kļuva 1919.gadā, kad tajā izvietojās 1916.gadā dibinātais latviešu strēlnieku muzejs. 1937.g. Kara muzejam sāka celt jaunu ēku. Tolai tā bija modernākā muzeja celtne Baltijā. ku pabeidza 1940.g., bet vasarā latviju okupēja padomju karaspēks. Muzejs, kas stāstīja par latviešu brīvības cīņām, Latvijas valsti un tās izcīnītājiem, okupācijas varai nebija vēlams, un tā paša gada nogalē muzeju likvidēja. Latvijas Kara muzeju atjaunoja 1990.gadā. Muzejā skatāma ieroču kolekcija - zobeni, āvas, pīķi, durkļi, arbaleti, šautenes un citas kara lietas. Diemżēl auksto ieroču kolekcija stipri cietusi kara laikā. Muzeja modernākā ekspozīcija stāsta par latviešu karavīriem pirmā pasaules karā. Īpaša vieta ierādīta latviešu strēlniekiem, kas divus gadus noturēja fronti pie Daugavas upes, kam mājas bija zemnīcas un kaujas lauka tranšejas. Atbrīvošanas cīņu zāle veltīta laikam, kad pēc neatkarības pasludināšanas 1918.g. valsti vajadzēja atbrīvot no svešām armijām. Dażas pretinieku karaspēka vienibas pastāvēja neilgu laiku,tāpēc muzejiskās liecības par tiem ir īpaši unikālas. Otrais pasaules karš atspoguļots vienā no torņa zālēm. Katrs apmeklētājs var uzdot sev jautājumu, kāpēc cilvēce, iznākdama no viena postoša kara, pieļāva nākamo . Vai beidzoties karam arī Latvijā beidzās okupācija ? Par to stāstīts citās muzeja zālēs.

Adrese: Antonijas iela 1, Rīga, LV-1360

Tālrunis: +371 67222914

Muzeja darbalaiks:
P. slēgts
O. 11.00 - 17.00
T. 11.00 - 17.00
C. 11.00 - 19.00
P. 11.00 - 17.00
S. 11.00 - 17.00
Sv. slēgts
Ekskursiju pieteikšana - 67222665
Mēneša pēdējā piektdienā muzejs slēgts! 

Muzeja bibliotēkā glabājas vairāk nekā 36 600 vienību. To veido speciālā literatūra, katalogi, disertācijas, enciklopēdijas, vārdnīcas, grāmatas ar autogrāfiem un dāvinājumu ierakstiem. Bibliotēka pieejam visiem nozares speciālistiem.

Muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 199 000 vienību, no tām pamatkrājumā - gandrīz 161 500 vienību, kas izvietotas piecos krājuma sektoros: lietisko materiālu, foto-fono-kino, reto grāmatu un iespieddarbu, tēlotājmākslas un rokrakstu un dokumentu sektorā.

Muzeja akadēmiski veidotā konferenču zāle paredzēta semināru, konferenču un sanāksmju rīkošanai. Zālē tiek nodrošināta pieeja bezvadu interneta pakalpojumiem. Ir pieejama prezentācijas tehnikas un inventāra īre. Konferenču zāles platība ir 100 m2 (120 sēdvietas).

Adrese: Pils laukumā 2, Rīgā LV-1050
Tālr./fakss +371 672116425
Rakstniecības nodaļa: +371 67221956
Mūzikas nodaļa: +371 67617645
Ekskursijas lūdzam iepriekš pieteikt.
Izstāžu zāļu darba laiks: 11 - 18 (slēgts pirmdienās, otrdienās; mēneša pēdējā piektdienā).
Biļetes cena : no 20 līdz 50 s.; Mēneša pēdējā svētdienā ieeja brīva. Pils laukumā 2, 3.stāvā ir atvērta pedagoģisko nodarbību telpa "I.Ziedoņa krāsainās pasakas"

 
6. septembrī ar dzejnieku Ludmilas Azarovas un Jāņa Petera viesošanos sākas pasākumu cikls Nostalģijas maratons, kas līdz 11. septembrim norisināsies katru vakaru plkst. 17:30. Nostalģijas maratons notiek par godu ikgadējām Dzejas dienām, tā laikā būs iespēja satikties ar vidējās un vecākās paaudzes dzejniekiem, klausīties dzejas autorlasījumus, iepazīties ar Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē glabātām fotogrāfijām un to varoņu komentāriem. Dzejnieki pasākuma laikā arī aicināti dāvināt muzejam priekšmetus no sava personīgā arhīva.

Turpmākajos pasākumos piedalās:
•    7. septembrī – Māra Zālīte un Leons Briedis;
•    8. septembrī – Dagnija Dreika un Nora Kalna;
•    9. septembrī –  Anda Līce un Imants Auziņš;
•    10. septembrī – Lija Brīdaka un Olga Lisovska;
•    11. septembrī – Anna Rancāne un Amanda Aizpuriete.

Šo dzejnieku debijas vai profesionālā brieduma laiks bija 20. gadsimta 60. – 80. gadi, kad dzejā ar zemtekstiem runāja par to, par ko tiešā veidā runāt politisko apstākļu dēļ bija liegts. Līdz ar to dzeja kļuva par sabiedrībā nozīmīgu garīgo telpu, kas lielu daļu funkciju zaudēja līdz ar neatkarības atjaunošanu un vārda brīvības atgūšanu. Pasākumu cikls Nostalģijas maratons noritēs klasiskā formā, koncentrējoties uz dzeju un tās autoru personībām, pasākumos apmeklētājiem būs iespēja zīmīšu formā iesniegt jautājumus dzejniekiem. Katra vakara sarīkojumā aicināti piedalīties dažādu paaudžu dzejas teorētiķi vai interesenti, kuru atsauksmes par pasākumu jau nākamajā rītā tiks publicētas muzeja mājas lapā www.rmm.lv.

Ieejas maksa uz vienu Nostalģijas maratona pasākumu –  Ls 1,50; pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1. Iespējams iegādāties abonementu uz visu pasākumu ciklu – Ls 6; pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 4. Pasākumu apmeklējot grupā (vismaz 10 cilvēku), vienas biļetes cena Ls 1, pensionāriem, studentiem, skolēniem – Ls 0,70. Cenā iekļauts izstāžu Lielie mazie dziesmu svētki un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums.
 

 Jauns ekskursiju piedavajums muzeja

Rakstniecibas un muzikas muzejs (Pils laukuma 2) aicina apmeklet ekskursijas gida pavadiba izstade "Lielie mazie dziesmu svetki". Izstade "Lielie mazie dziesmu svetki" veltita Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svetku piecdesmitgadei, izsekojot svetku prieksvesturei, tapsanai un attistibai. Ekskursijas muzeja specialisti pieversis interesentu veribu neparastakajam izstades detaļam, stastis par negaiditiem atklajumiem dziesmu un deju svetku liecibu vaksanas un izpetes gaita, ka ari ļaus uzzinat ar svetkiem saistitus stastus, kuri ir plasaki par izstades anotacijam.

Informācija

RTMM ir lielākais latviešu literatūrai, teātrim un mūzikai veltītais muzejs, kura krājumā glabājas unikālas materiālās liecības par rakstniecības, skatuves un mūzikas mākslas vēsturi. Gandrīz pusmiljonu lielais dokumentu un piemiņas lietu vākums ir pieejams interesentiem muzeja lasītavā Pils laukumā 3, Rīgā, LV-11050, tālr. +37167229517.
Rakstniecības, Kultūrvēstures un Mūzikas nodaļu veidotās izstādes un sarīkojumi demonstrē muzeja dārgumus, kas raksturo latviešu kultūras vēstures parādības mūsdienīgās sakarībās. 

Adrese:  Alberta iela 12 
Tālrunis: +371 67331641.
Atvērts:
T. - Sv. 11.00 – 18.00.
Slēgts: P.- O. Mēneša pēdējā piektdiena – spodrības diena.
Katra mēneša pēdējā svētdienā – muzeja apmeklējums un ekskursija bez maksas!

Kā nokļūt:
1., 19., 24. trolejbuss līdz pieturai „Medicīnas muzejs”;
2., 20., 24. autobuss līdz pieturai „Medicīnas muzejs”;
5., 7., 9. tramvajs līdz pieturai „Ausekļa iela” (galapunkts).

Informācija
Gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866-1916) dzīvoklis atrodas arhitekta K.Pēkšēna 1904.gadā celtajā jūgendstila namā. Vienu istabu šai dzīvoklī no 1906.-1908.gadam īrē rakstnieks Rūdolfs Blaumanis. Tā ir viņa pēdējā dzīvesvieta Rīgā. Muzejā apskatāmas dzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīca ar unikālām piemiņas lietām un izciliem mākslas darbiem. Muzejā regulāri tiek rīkotas izstādes, notiek sarīkojumi - atmiņu vakari, koncerti un tikšanās. Izglītojošā darba programma skolām.

Adrese:  E.Smiļģa iela 37/39
Tālrunis: +371 676118932, +371 67617708.
Atvērts: T: 12-19, C-Sv: 11-18.

Dailes teātra dibinātāja, izcilā skatuves mākslinieka Eduarda Smiļģa māja: neliela zāle ar skatuvi un kabinets, kas atklāj viņu kā savdabīgu, spilgtu un pretrunīgu cilvēku. E.Smiļģa iekoptais dārzs, Dailes teātra aktieru stādītās egles un rododendri, skulpturāls portrets un E.Valtera krūšutēls. Ekspozīcija veltīta latviešu teātra sākumiem, Ā.Alunānam, B.Rūmniecei, D.Akmentiņai, Raiņa lugas "Uguns un nakts" pirmuzvedumam Jaunajā Rīgas teātrī. Unikālas relikvijas Nacionālās operas un Muzikālā teātra ekspozīcijā, mākslinieku skatuves tērpi, rotas un rekvizīti. Regulāras izstādes, atmiņu vakari, tikšanās ar skatuves māksliniekiem, jubilejas.

Adrese: Pils laukums 3, Rīga, LV- 1050
Tālrunis: +371 67223004
Atvērts: T-Sv 11-17
Aktivitātes: lekcijas, videoprogrammas, tematiskie pasākumi. 

Latvijas Vēstures muzejs lielākā latviešu tautas materiālās kultūras muzejisko vērtību krātuve. Muzejs ir dibināts 1869.gadā. Atrodas Rīgas pilī - ievērojamā 14.-20.gs. arhitektūras un vēstures piemineklī.
Pamatekspozīcija: Latvijas vēsture no vissenākiem laikiem līdz šodienai - arheoloģiskās senlietas, seno apģērbu rekonstrukcijas, etnogrāfiskie darbarīki, sadzīves priekšmeti, apģērbi, rotas lietas, keramika,vēsturiskie dokumenti, fotogrāfijas, mēbeles, monētu depozīti, mākslas darbi u.c.
Pastāvīgā izstāde: Sakrālā māksla. 14.-19.gs. baznīcas koka skulptūras u.c. Katru gadu 3-5 jaunas ekspozīcijas.

Adrese: O.Vācieša iela 19, Rīga, LV-1004
Tālr./fakss: +371 67619905
E-pasts: vaciesa.muz@inbox.lv
Muzeja jaunās mājas lapas adrese www.vaciesamuzejs.lv
Atvērts: Otrd.,Trešd.,Cet.,Piektd.,Sestd. 10-17 Svētd.,Pirmd.-brīvs

Satiksme: Tramvajs Nr.10, autobuss Nr.25 -līdz pieturai -Arkādija, vilciens - līdz Torņakalna stacijai.

Dzejnieka Ojāra Vācieša (1933-1983) memoriālais dzīvoklis: darbistaba, viesistaba, zīmējumu istaba. Mainīgās izstādes. Ekskursijas muzejā un apkārtnē, tikšanās ar dzejniekiem un rakstniekiem. Dokumentālās un animācijas filmas, audio un video ieraksti, multimediju disks.

Aktuāla informācija:
 

No 11.jūnija līdz 20.novembrim izstāde "DAŽAS PIETURAS ZĪMES MANĀ DZĪVĒ. Jānis Peters". Izstāde veltīta J.Petera 70.dzimšanas dienai. 

No 25.septembra GUNDEGAS ZIKMANES akvareļu izstāde "Zem Dieva debesīm".

Adrese: Skārņu iela 22, Rīga
Tālrunis:
Darba laiks: Katru dienu 10:00 — 19:00

Informācija: Vaska figūru muzejs. Latvijas vēsture un kultūra vaska figūrās. Muzejs atklāts 1997.g. Tā izveidi un attīstību sponsorējusi SIA "Lienama". Figūras veidojuši tēlnieki: K.Alainis, K.Panteļejevs, A.Virtmanis, G.Felsbergs, grimma mākslinieces R.Āboliņa un V.Čabaja. Iespēja redzēt bīskapa Alberta, Hercoga Jēkaba, Kr.Valdemāra, J.Vītola u.c. Latvijas likteņos nozīmīgu personību vaska figūras. Ekspozīcija aizvien tiek papildināta ar jaunām figūrām. Pagaidām vienīgais vaska figūru muzejs Baltijā

Adrese: Uzvaras bulvārī 2/4, Rīga
Tālrunis: +371 67232849, +371 67232511
E-pasts:  ldzmuz@latnet.lv,  muzejs@ldz.lv
Web: www.railwaymuseum.lv

Dzelzceļa muzejs 27. oktobrī plkst. 18.15 sāk vakara lekciju ciklu Populāri par dzelzceļu vēsturi. Mēneša pēdējā otrdienā Dzelzceļa muzejs pagarina savu darba laiku un būs apmeklētājiem atvērts līdz plkst. 19.30. Šajā laikā apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja gan apskatīt muzeju, gan noklausīties lekciju par dzelzceļu vēsturi, kas bagātīgi tiks ilustrēta ar attēliem no muzeja krājuma.

Piedāvāto vakara sarunu temati:

2009. g. 27. oktobrī       Ātrvilcienā uz Parīzi jau 19.gs vidū. Lekt. T.Altbergs

2009. g. 24. novembrī   Liepāja – Glūda – pirmā nacionālā dzelzceļa līnija. Lekt. K.Augustāne

2009. g. 29. decembrī   Tūrisma vilcieni Latvijā. Lekt. K.Augustāne

2010. g. 26. janvārī       Dzelzceļa katastrofas Latvijā. Lekt. T.Altbergs

2010. g. 23. februārī      Mazbānītis de facto. Lekt. T.Altbergs

2010. g. 30. martā Latvijas dzelzceļu sovjetizācija jeb iznīcināšana 1940.-1953. gads. Lekt. I.Pētersone

 

Pirmajā vakarā 27. oktobrī muzeja vecākais speciālists, vairāku grāmatu un publikāciju autors Toms Altbergs lekcijā Ātrvilcienā uz Parīzi jau 19.gs vidū stāstīs par to kā līdz ar pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā aizsākās starptautiskā dzelzceļu satiksme. Būs iespēja uzzināt kaut ko vairāk par reiz tik slaveno Ziemeļu ekspresi (Nord Express). Kā arī par pasažieru vagonu evolūciju no karietes, kas uzlikta uz sliedēm līdz restorāna un guļamvagoniem.