Pašlaik mūs skatās 30 viesi tiešsaistē
|
|
|
 |
 |
|
Zemgale |
|
|
|
|
|
Pēdējās izmaiņas ( Friday, 04 July 2008 )
|
|
|
 |
 |
Apskatāmie objekti:
|
Annenieki: Annenieku ev.lut.baznica
|
|
|
|
Adrese: Annenieki, Dobeles rajons
Draudzes priekšniece: Līvija Āmara, „Dzintari”, p/n Annenieki, Dobeles raj.,
LV-3706, tālr. 637 35222 vai mob. 25965992; e-pasts: ingabalcuna@one.lv
Dievkalpojumi Annenieku evaņģēliski luteriskajā draudzē notiek katra mēneša
1. un 3. svētdienā plkst. 14. (kalpo mācītājs Guntars Lūsītis)
Informācija
Annenieku baznīca ir valsts nozīmes
arhitektūras piemineklis. 1711. gadā tika uzcelta koka baznīca.
18.gadsimta vidū uzcelta pašreizējā baznīca, jau kā mūra ēka ar 300 sēdvietām. Remontēta
1863. un 1932. gadā. Padomju laikā baznīca izpostīta un izdemolēta.
2000. gadā Rīgas Amatniecības
vidusskolas absolventi kā savu diplomdarbu dāvina draudzei jaunu
baznīcas interjeru - altāri, kanceli, solus un balkonu.
Blakus baznīcai atrodas Annenieku
kapliča. Sākotnēji tās bija baronu kapenes, bet pēc 1.
pasaules kara iznāca rīkojums visus kapenēs esošos zārkus aprakt, lai pasargātu tos no izlaupīšanas. Tagad kapenes izmanto kā parastu kapliču.
|
|
|
|
|
Auce: Vecauces pils
|
|
|
|
Adrese: Akadēmijas iela 11, LV-3708 Auce Dobeles raj.
Tālrunis: 63745302, 29195959
Fakss: 63781722
E-pasts: vecaucepils@navigator.lv Apsaimnieko: Latvijas Lauksaimniecības universitātes MPS “Vecauce”. Kontaktpersona: Aina Caune, pils pārvaldniece. Papildus informācija: Gids. Nakšņošana: Viesnīca 20 personām, studentu kopmītne.
|
|
|
|
|
Auce: Ķeveles avoti
|
|
|
|
Adrese: 4km uz Ziemeļ-Rietumiem no Vecauces pils, Vītiņu pagasts, Dobeles rajons
Tālrunis: +371 6333838
Informācija
Ķeveles avoti pazīstami arī kā Karaļa avoti vai Septiņi avoti ir grava ar deviņiem avotiem, no kuriem pirmie
septiņi ir atdalīti ar mūra sienu. Ķeveles avota ūdeni
apkārtnes iedzīvotāji jau kopš seniem laikiem ir izmantojuši dziedniecībai. Tie avota
apmeklētāji, kuriem ir talants sajust smalkās enerģijas ir
cieši pārliecināti par avota un apkārtne lielo enerģētisko
starojumu. Avotu ūdeni ļoti augsti novērtējusi Latvijas
Dziednieku asociācija. Karaļa avotu ūdens enerģētika tiešā veidā un
ļoti spēcīgi iedarbojas uz cilvēka imūnsistēmu, palielinot tās spēku.
Par avotiem ir daudz dažādu teiku, bet visur figurē Zviedrijas karaļ KĀRĻA XII vārds.
|
|
|
|
|
Cielavas: Cenas tīreļa purva taka
|
|
|
|
Adrese: Tīreļa mežniecība, dabas liegums "Cenas tīrelis"
Kā nokļūt: Pa šoseju Rīga-Liepāja līdz norādei Purva laipa. Tad kādi 6km līdz ieraudzīsit plakātu - Florabalt un tai blakus norādi no koka - Cenas tīrelis un Purva laipa
Informācija
Cenas tīrelis atrodas aptuveni 30 km attālumā no
Rīgas centra un ir īpaši aizsargājam dabas teritorija. Kādreiz Cens tīrelis bija otrs lielākais purvs Latvijā, bet tā kā tur notika aktīva civēku darbība (kūdras ieguve), tad uz doto brīdi ir krietni sarucis - 6000ha.
2007.gadā Cenas tīreli izveidoja Purva laipu, lai dotu iespēju cilvēkiem iepazīt purva vidi, tajā esošos augus un dzivās radības. Lai nokļūtu līdz laipai ir kāds gabaliņš jāiet. Pašas laipas kopgarums ir 5 km un tā veidota apļa veidā. Ejot pa laipu ik pa brīdim būs, kāds apraksts par to ko iespējams purvā ieraudzīt, apskatīt un iepazīt. Viens takas posms iet gar Skaistezeru, kurā ir ļoti daudz mazu saliņu. Pie ezera ivedota platforma, lai varētu mierīgi pavērot ezeru un tā iemītniekus.
Takas vidusposmā ir skatu tornis o kura paveras brīnišķīgs skats uz Cenas tīreli. Blakus tornim iespējams apskatīt nelielu posmu no kara vai sauktu arī strēlnieku ceļa. Pilnībā šis ceļš bija izbūvēt 1.pasaules kara laikā. Lūgums apmeklētājus necensties pārvietoties pa ceļa posmu, kurš nav atjaunots - Tas var būt bīstami.
|
|
|
|
|
Cielavas: Ziemassvētku kauju piemiņas vietas
|
|
|
|
Adrese: Rīgas-Liepājas šoseju līdz norādei „Rubeņi”, tālāk līdz norādei ceļa labajā pusē.
Informācija
Piemiņa vietas - tajā skaitā muzejs "Mangaļi" un kapa vietas, apskatāmas plašā teritorijā. Iespēj apskatīt zemnīcu, reālus ierakumus. Pieejama informācija par šeit notikušajām kaujām. Principā var teikt - ka šeit ir iespēja brīvā un uzskatāmā veidā iepazīties ar zināmu posmu Latvijas vēsturē.
Pieejama atpūtas vieta un skatu tornis Ložmetēj kalnā. Tiem, kam nepatīk daudz staigāt - praktiski visur iespējams piebraukt ar auto.
|
|
|
|
|
Dobele: Dobeles novadpētniecības muzejs
|
|
|
Kontakti: Direktore Dace Blūma Tel. 63721309 mob. 29436379 Muzeja speciālisti: 63781948, 63781947 Krājuma glabātāja: 63721741 Darba laiks: T. 12.00 - 18.00 C.-S. 11.00 - 16.00 Ieejas maksa: Skolēniem, pensionāriem Ls 0,20 Pieaugušajiem Ls 0,40 |
|
|
|
|
Dobele: Pētera Upīša piemiņas muzejs
|
|
|
|
Adrese: Graudu iela 1, Dobele
Tālrunis: 637 22294
Apskatāms: Baltijā lielākais ceriņu dārzs
|
|
|
|
|
Dobele: Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vieta
|
|
|
|
Adrese: Brīvības iela pie pārbrauktuves, Dobele
Informācija
Piemiņas vieta atklāta 2005.gada 14.jūnijā. Pieminekļa idejas autors ir arhitekts Jānis Kukša, bet pašu pieminekli veidoja tēlnieks Andis Egle un akmeņkalis Guntis Oanders. Pati piemiņas vieta 1941.un 1949.gada represijās cietušajiem ierīkota pateicoties grupai represēto un Dobeles pilsētas pašvaldības finasējumam.
Interesanti, ka ansamblī ir iekļauts akmens, kurš atrasts Dobeles pagasta teritorijā uz bijušā politiski represētā zemes. Saimnieks - Juris Dabras šo akmeni ziedoja.
|
|
|
|
|
Dobele: Padomju karavīru kapi
|
|
|
|
Adrese: Pie Brīvības ielas un Stacijas ielas krustojuma, Dobele
Informācija
Agrāk (1935.gadā) šajā vietā bija ielikts pamatakmens K.Zemdegas veidotajam Dobeles atbrīvošanas piemineklim., kuru uzstādija 1939.gada 15.decembrī. Tas bija veltīts tiem karavīriem, kuri krituši Pirmā pasaules kara laikā un Latvijas brīvības cīņās. Tomēr pieminekļa mūžš nebija garš, jo jau 1950.gadā padomju vara to uzspridzināja.
Tā kā pamatakmens palika, tad uz tā 1956.gadā uzstādija pieminekli Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju armijas karavīriem. Šeit tika izveidotas arī viņu kapavietas.
Pieminekļa autori ir vairāki tēlnieki: V.Albergs, Ļ.Bukovskis, A.Terpilovskis.
|
|
|
|
|
Dobele: Zemgaļu pilskalns
|
|
|
|
Adrese: Starp Liepājas šoseju un Tērvetes ielu, Dobele
Informācija
Lasot vēstures avotus, rodas pārliecība,ka jau 1000 gadus p.m.ē. šajā kalnā ir atradusies zemgaļu - Dobeles senāko iedzīovtāju - apmetne.
1254.gadā, kad notika Zemgales dalīšana, zemgaļu pili ieguva Livonijas ordenis, tomēr tajā joprojām saimniekoja zemgaļi. Bet 1279.gadā sākās ordeņa bruņinieku regulāri uzbrukumi Dobeles senpilsētai un to vairākas reizes nodedzināja. Pēc desmit gadiem - 1289.gadā zemgaļi pili nodedzināja un aizdevās uz Lietuvu un Rahti.
Laukumā ir uzstādīts piemiņas akmens, kurš atklāts 1989.gadā un tā autors ir M.Zaurs. Akmenī ir iecirsti V.Plūdoņa vārdi:"Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi." un nedaudz zemāk "Mēs svešā malā ejam, bet sirs mums paliek te"
Uz doto brīdi Dobeles senpilsēta ir valst nozīmes arheoloģijas piemineklis
|
|
|
|
|
Dobele: Dobeles atbrīvošanas piemineklis
|
|
|
|
Adrese: Zemgaļu pilskalns, starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju, Dobele
Informācija
Jau 1924.gadā radās ideja, ka Dobelē varētu uzstādīt pieminekli Pirmā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.Tomēr darbs pie tā tika uzsākts tikai 1935.gadā. Tēlnieks Kārlis Zemdega pieminekli kala no 44-as tonas smaga Somijas granīta bluķa. Pieminekli atklāja pēc pieciem gadiem 1940.gada 9.jūnijā un uzstādija Brīvības ielā - tur kur mūsdienās atrodas padomju karavīru kapu piemineklis.
Tā kā drīzumā Latvijā visu noteica Padomju vara , tad pieminekļa mūžs nebija pārāk ilgs, jo jau 1950.gadā to uzspridzināja. Tomēr, kad Latvijā sākās atmodas laiks, rosīties sāka iniciatoru grupa, kura vēlējās atjaunot K.Zemdegas veidoto pieminekli. Šī grupa panāca, ka tika izveidots speciāls fonds līdzekļu vākšanai, kā arī veikta aptauja par to, kur uzstādīt atjaunoto pieminekli. Vis iepriekšminētā rezultātā pieminekli atjaunoja, tikai šoreiz to veidoja tēlniece Inta Berga un akmeņkalis Libērijs Peļņa. Granītu šoreiz veida no Ukrainas.
|
|
|
|
|
Dobele: Livonijas ordeņa pilsdrupas
|
|
|
|
Adrese: Tērvetes iela pretī Zemgaļu piemiņas akmenim.
Informācija
Akmens pili šajā stratēģiski izdevīgajā vietā Livonijas ordeņa brāļi sāka celt 1335.gadā. Laika gaidā šo dabiski aizsārgāto vietu vēl pilnveidoja - radot papildus drošību.
Laikā, kad notika Zviedru-Poļu kari, šo pili ieņēma un atbrīvoja un tkal ieņēma un atkal atbrīvoja un tā vairākkārt. Protams pils tika pamatīgi izpostīta visā šajā procesā.
Interesanti, ka Ziemeļu kara laikā, kad Zviedri atkal bija ieņēmuši Dobeles pili, tajā veselas sešas dienas esot uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII.
Savukārt 18.gadsimta sākumā plosoties mēra epidēmijai izmira gandrīz visi iedzīvotāji un arī pilī neskarti palika vien daži cilvēki. Un tā pēc 1729. gada pils vairs netika apdzīvota. Un tagad ir palikušas vien mūru drupas, kas vēl joprojām turpina brukt kopā.
Jāatzīst ka Dobeles pašvaldība ir šo to darijusi lietas labā - ik gadu ieguldot līdzekļus pilsdrupu konservācijā.
|
|
|
|
|
Dobele: Upīša dārzs
|
|
|
|
Adrese: Graudu iela 1, Dobele
Tālrunis: +371 63722294
E-pasts: lvai@lvai.lv
Web: http://www.lvai.lv
Informācija
Šo dārzu sāka veidot 1957.gadā dārznieks un selekcionārs Pēteris Upītis. Viņa mērķis bija izveidot Latvijas apstākļiem piemērotas ziemcietīgas augļaugu šķirnes.
Pašlaik P.Upīša iesākto darbu turpina Latvijas valsts augļkopības institūts. Dārzā notiek praktiskas apmācības, kurām iespējams pieteikties, kā arī tiek rīkotas lauku dienas.
Tautā sauktajā Upīša dārzā tiek rīkotas ķiršu dienas - ķiršu ziedēšanas laikā un ceriņu dienas - ceriņu ziedēšanas laikā. Interesanti, ka Upīša dārzā ir ierīkotais ceriņu dārzs ir apmēram 4 ha platībā un tajā apskatāmi vairāk kā 200 dažādu šķirņu un hibrīdu ceriņi.
Pie dārza atrodas arī Pētera Upīša piemiņas muzejs
|
|
|
|
|
Džūkste: Brāļu kapi
|
|
|
|
Adrese: Džūkste, Tukuma rajons.
Informācija
Piemiņas vieta 1944-1945 gados kritušajiem kareivjiem
|
|
|
|
|
Džūkste: Piemiņas parks
|
|
|
|
Adrese: Džūkstes centrs, Tukuma rajons
Informācija
Parkā apskatāmi vairāki pieminekļi. Viens no tādiem ir tēlnieka K.Zemdega darbs (viens no labākajiem viņa darbiem)
Parkā ir piemineklis Ziemassvētku kaujās (1944) kritušajiem
latviešu leģiona 19.divīzijas cīnītājiem un piemiņas akmens 1941. un
1949. gada deportācijās cietušajiem Džūkstes iedzīvotājiem.
Parks ir sakopts, ērti apstaigājams un tiem, kuri jutīsies noguruši būs iespēja uz soliņiem atpūsties.
|
|
|
|
|
Džūkste: Džūkstes baznīcas drupas
|
|
|
|
Adrese: Džūkste, Tukuma rajons
Informācija
Drupas ir viss, kas palicis pāri no 1567.gadā celtās Džūkstes baznīcas. Laika gaitā baznīca tikusi vairākkārt atjaunota un pārbūvēta. Tomēr Otrā pasaules kara
beigās - Ziemsvētku kauju laikā- baznīca izpostīta. pilnībā.
2002. gadā Džūkstes
iedzīvotāji nodibinājuši SO " Džūkstes baznīca" atjaunošanas fondu.
|
|
|
|
|
Eleja: Elejas raķešu bāze
|
|
|
|
Adrese: Eleja, Lielplatones pag., Jelgavas raj.
Informācija
Elejas raķešu bāze sastāv no armijas pilsētiņas, šahtu kompleksa un angāriem. Bija paredzēta četru R-12 raķešu palaišanai. Visa bāzes teritorija aizņem ap 40 hektārus.
Uz šo brīdi armijas pilsētiņa ir galīgi izdemolēta. Visur gruveši un bardaks. Šahtas pirmajos divos līmeņos ir samērā sausas un pieejamas. Dziļākie slāņi aplūduši. Līdz raķešu šahtam iespējams aiziet, BET TAS NAV DROŠI, jo iespējami nobrukumi un iegruvumi,kā arī rudens, ziemas periodā tur ziemo sikspārņi, kurus nevajadzētu traucēt. Angāri,kur uzglabāja raķētes saglabājušies tīri labi.
|
|
|
|
|
Irlava: Mūrnieku tilts
|
|
|
|
Adrese: Tukuma rajons, Irlavas pagasts.
Kā atrast: Braucot no Tukuma pa ceļu uz Jaunpili.Pirms Vaskiem krustojumā Džūkste - Irlava, jāpagriežas uz Irlavu un tad tik taisni līdz tiltam.
Informācija
Mūrnieku tilts ir viens no vecākajiem akmens tiltiem Latvijā. Tas tapis 19.gasimta otrajā pusē, kā tilts pāri vecajai Abavas gultnei (mūdienu kartēs - Abavas vecupe). Tam bijušas trīs velves.Otrā pasaules kara laikā - 1944.gada augustā saspridzināt, bet tas neizdevies - sabojāta tikai vidējā velve un tilts turpinājis kalpot.
Uz doto brīdi Mūrnieku tilts ir rekonstruēts un izskatās gandrīz kā savos pirmsākumos.
|
|
|
|
|
Jaunpils: Jaunpils muzejs
|
|
|
|
Adrese: Jaunpils muzejs, Jaunpils, Tukuma raj. LV-3145
Tālrunis: +371 63107081, 3+371 6107082
Fakss: +371 63107068
epasts:pils@tukums.parks.lv
Atvērts: P-S 10-17, Sv- 10-16
Izklaides pasākumi jaunlaulātajiem
“Viduslaiku kāzas",. Tūristu grupām - “Viduslaiku mielasts”.
Skolniekiem - pavasara-rudens sezonā - spēle “Vai Jaunpilī vēl dzīvo
velns?” Telpas semināriem, banketiem.
Informācija
Jaunpils muzejs nodibināts 1992.gadā, durvis apmeklētājiem vēris 1995.gadā. Pašreiz muzejs piedāvā ekskursiju gida pavadībā pa Jaunpils kultūrvēsturisko centru: Pils, Baznīca, Ūdensdzirnavas. Muzeja izstāžu zālē regulāri apskatāmas maināmas izstādes - apkārtējā novada mākslinieku un amatnieku darbi, ar Jaunpils vēsturi saistītas izstādes, u.t.t. Īpašais Jaunpils muzeja piedāvājums ir teatralizētas ekskursijas - kad gids tērpies mūka vai viduslaiku kalpones tērpā. Iespējams arī ekskursijas beigās izšaut ar lielgabalu.
Jaunpils pils (celta 1301.g.) ir tipiska bruņinieku pils-ūdenscietoksnis, kurā atspoguļojas visa Kurzemes vēsture sākot ar Livonijas ordeņa laika pilīm Latvijā, kas minimāli mainījusi savu sākotnējo izskatu un laika gaitā lieliski saglabājusies. Blakus pilij atrodas Zviedru mūris - akmens siena, kuru cēluši zviedru karagūstekņi. Jaunpils luterāņu baznīca (celta 1592.g.). Divus gadsimtus vecas ūdensdzirnavas, miltu un putraimu gaņģi, dzirnakmeņi, slūżas. Ekskursijas pa Jaunpils kultūrvēsturisko centru.
|
|
|
|
|
Jaunpils: Jaunpils ev.lu:t.baznīca
|
|
|
|
Adrese: Baznīca,Tukuma rajons, Jaunpils pagasts, Jaunpils LV3145
Tālrunis: +371 29294912 (mācītājs)
+371 29431992 (draudzes priekšnieks)
+371 29234940 (svētdienas skolas vadītāja)
Web: http://www.jaunpilsbaznica.lv
Dievkalpojumi: svētdienās 10:00
Svētdienas skola:svētdienās 10:00
Mācītāja pieņemšana (Jānis Smilgainis): trešdienās 16:00 - 18:00 (iepriekš pieteikties)
Bībeles stundas:trešdienās 18:00
Lūgšanu brīdis: trešdienās 19:00
Informācija
Baznīcu uzsāka celt 1592.gadā un pabeidza 1638.gadā. To cēlis toreizējais Jaunpils dzimtkungs, Tīsa fon der Rekes un Sofijas fon der Rekes. 75-u metru augsto torni baznīca ieguva 1750.gadā. Laika gaitā baznīca tkusi vairrākkārt atjaunota-pārbūvēta. 1978. gadā baznīcas ēku draudzei atsavināja un nodeva Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijas rīcībā.
Tiem, kurus saista arhitektūra būs interesanti uzzināt, ka baznīca ir trīsjomu akmens mūra garenbūve ar poligonālu altāra apsīdu draudzes
telpas jomu platumā un rietumu fasādē izvirzītu kvadrātveida plāna
torni, kas neatrodas pašā R fasādes centrā, bet novirzīts apmēram par 1
m uz ziemeļiem. Tornis vainagojas ar piramīdālu smaili, kuras noslēgumā
lode, gailis un kalts krusts.
|
|
|
|
|
Jaunpils: Apsauju ezers
|
|
|
|
Adrese: Jaunpils admin.teritorija, Tukuma rajons
Inormācija
Apsauju ezers aizņem 20ha lielu platību un tajā var peldēties un protams arī makšķerēt. Vidējais ezera dziļums ir 3,5m, bet dziļākajā vietā sasniedz pat 6,2m.
Ezerā mīt vairākas zivju sugas: asaris, līdaka, līnis, karusa, plaudis, rauda, rudulis, vēdzele, zutis.
Apsauju ezers ir publiskais ezers un tajā drīkst makšķerēt ievērojot zvejošanas noteikumua Latvijas teritorijā.
Caur šo ezeru no Ziemeļiem uz Dienvidiem tek Bikstupe, kura savieno Apsauju ezeru ar Dambjakroga ezeru.
|
|
|
|
|
Jelgava: Ā.Alunāna mem. muzejs
|
|
|
|
Adrese: Filozofu iela 3, Jelgava, LV-3001
Telefons: 63021180 Fax 63021180
URL: www.jvmm.lv
e-pasts: maija.alunans@apollo.lv Fil.vadītāja
Maija Matisa
Tel. 63021180 e-pasts: maija.alunans@apollo.lv
Speciāliste
Austra Strautniece
Tel. 63021180 e-pasts: austra.alunans@apollo.lv
|
|
|
|
|
Jelgava: Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
|
|
|
Adrese: Akadēmijas iela 10 Jelgava, Latvija LV 3001 Tālr.: (+371) 3023383 Fakss: (+371) 3023384 e – pasts: muzejs@zitc.lv Web: http://www.jvmm.lv/ Darba laiks: trešdien
ceturtdien
piektdien 10 - 17
sestdien
svētdien
pirmdien
otrdien
|
|
|
|
|
Jelgava: Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes
|
|
|
|
Adrese: Jelgavas pils, Lielā iela 1, Jelgava Ekspozīcija ir apskatāma tūrisma vasaras sezonā līdz 31.oktobrim katru dienu no pulksten 9 līdz 16. Pilī esošajās kapenēs atrodas 21 metāla sarkofāgs un 9 koka šķirsti. Restaurēti 4 sarkofāgi: hercoga Ernsta Johana Bīrona, hercogienes Beningas Gotlības, hercoga Vilhelma un hercogienes Sofijas Amēlijas sarkofāgs
|
|
|
|
|
Jūrmala: Aspazijas māja
|
|
|
|
Adrese: Z.Meierovica prospekts 20. Jūrmala, LV 2015
Tālrunis +371 67769445
Atvērts: P14-19, O-C, Se 11-16, Pt,Sv. - slēgts.
Informācija
Aspazijas māja Dubultos, visšaurākajā vietā starp Lielupi un jūru, atrodas latviešu dzejnieces Aspazijas māja, kurā viņa pavadīja mūża pēdējos 10 gadus no 1933.līdz 1943.gadam. Šeit Aspazija sakārtoja savus dzejoļu krājumus "Dvēseles ceļojums ", "Kaisītas rozes", "Zem vakara zvaigznes", "Mēnesdārzs" un strādāja pie Raiņa atstātā mantojuma. Šajā mājā pie dzejnieces viesojušies V.Strēlerte, A.Johansons, A.un P.Birkerti, K.Skalbe, Z.Mauriņa u.c. Muzejs dibināts 1987.gadā ar sabiedrisku organizāciju un privātpersonu atbalstu. Darbojas bibliotēka.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Jūrmalas Brīvdabas muzejs
|
|
|
|
Arese: Tīklu iela 1a, Lielupe, Jūrmala, LV - 2010
Tālrunis: + 371 67754909
Darba laiks: 10.00 - 17.00 (Pirmdiena - brīvdiena)
Ieejas maksa:
Pieaugušajiem - 1.00Ls
Skolēniem, pensionārie - 0.50Ls
Bērnu laukuma apmeklējums - 0.30Ls
Ekskursiju vadīšana - 2.00Ls
Citi pakalpojumi:
Ugunskura vieta - 2.00Ls (klienta malka) un 4.00Ls (ar muzeja malku)
Teritorijas noma - 0.50Ls (1h vienai personai)
Kāzu pasākumi - pēc vienošanās
Ekskursijas ar zivju degustēšanu (pēc iepriekšējas vienošanās)
Informācija
Muzejs tika dibināts 1970.gadā, bet apmeklētājiem atvērts 1979.gadā. Muzejā izveidota 19.gadsimta piekrastes zvejnieka sēta ar tai raksturīgām ēkām – dzīvojamo māju, ratnīcu ar klēti, tīklu šķūni, zivju kūpinātāvu, pirti un citām būvēm. Ēkas tika atvestas uz muzeju no dažādiem Jūrmalas zvejnieku ciemiem. Muzejā var apskatīt arī enkuru un zvejas laivu kolekciju, bet virvju vīšanas darbnīcā – lielāko virvju kolekciju Latvijā.
Pēc iepriekšēja pieprasījuma muzejs rīko ekskursijas, piedāvājot nobaudīt kūpinātas zivis un latviešu alu. Te var arī iemēģināt roku virvju vīšanā un tīklu lāpīšanā.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Jūrmalas pilsētas muzejs
|
|
|
|
Adrese: Tirgoņu iela 29, Majori,Jūrmala
Tālrunis:+ 371 67764746
Darba laiks: T,C, P, S, Sv - 10.00-17.00
Piektdienās muzeja apmeklējums bez maksas
Informācija
Muzeja krājumā ir daudz eksponātu, kas stāsta par dzīvi kūrortā no 19.gs. beigām līdz pat mūsdienām, lielākā peldkostīmu kolekcija Latvijā, senâs Jūrmalas pastkartes, ievērojamu mākslinieku darbi, kā arī zemūdens arheoloģijas eksponāti.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Luda Bērziņa memoriālais muzejs
|
|
|
|
Adrese: J. Poruka prospekts 27, Jaundubulti, LV – 2015
Tālrunis: + 371 67760244
Informācija
Muzejs iekārtots 1928.gadā uzceltajā ēkā, kurā no 1934.gada līdz 1944.gadam dzīvoja folklorists, literāts, teologs un pedagogs, Latvijas Universitātes profesors Ludvigs Ernests Bērziņš. Muzejā var apskatīt memoriālus priekšmetus, ekspozīciju par Luda Bērziņa dzīvi Latvijā un trimdā, kā arī iegūt zināšanas par Rīgas Skolotāju Institūtu, kuru dibināja un vadīja profesors.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Raiņa un Aspazijas vasarnīca
|
|
|
|
Adrese: Majori, J.Pliekšāna iela 5/7
Tālrunis +371 67764295, +371 67764495.
Atvērts: T-Sv 11-17.
Ieejas maksa: Ls.0,20-0,50.
Informācija
Aspazija (1865-1943) un Rainis (1865-1929), izcilie latviešu dzejnieki, romantisma kā mākslas virziena veidotāji un traģēdijas żanra aizsācēji latviešu literatūrā, vienmēr centušies savienot literāro jaunradi ar aktīvu sabiedrisko darbību. Memoriālā vasarnīca glabā dzejnieku piemiņu. Ekspozīcija ataino Raiņa un Aspazijas dzīvi un daiļradi kopumā. Raiņa personiskā biobliotēka. Izstāżu zāle, sarīkojumi, lekcijas speciālistiem, interesentiem, bērniem, skolu jaunatnei. Dokumentāla filma. Multiplikācijas filmas.
Tradicionālās Raiņa dzejas dienas septembrī un Aspazijas dzimšanas diena martā.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Seno spēkratu izstāde
|
|
|
Adrese: Turaidas iela 11, Dzintari,LV - 2015
Tālrunis: + 371 29263329 (vasarâ)
Informācija
Izstādē var apskatīt antikvāras automašīnas, motociklus, karieti “Viktorija” un oriģinālu 1935.gada limuzīnu. Katru gadu augusta beigās Jūrmalā notiek seno spēkratu salidojums, un šie antikvārie spēkrati dodas parādē cauri visai pilsētai.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Slokas ev.lut.baznīca
|
|
|
|
Slokas ev.lut.baznīca
Celta 1851.-1854. gados. 1903.gadā tā tika pārbūvēta un tam laikam tas izmaksājis pietiekoši dārgi - 21000 zelta rubļu. Slokas baznīca ir ievērojama ar savām ērģelēm, kas ir vienas no labākajām Latvijā un kuras būvējusi Ludvigsburgas firma E.F. Walcker&Co Vācijā 1911.gadā. Ērģelēm ir 39 reģistri un ērģeļu 3. manuālis izveidots kā tālskanis. Šāds tālskanis Latvijā atrodams vēl tikai Liepājas Annas baznīcā. Kara laikā tika bojātas ērģeļu 200 stabules un vēl aizvien notiek to pakāpeniska atjaunošana.
Baznīcas altārī redzama glezna "Kristus pie krusta" (19.gs.,A.Hanišs)
Pa kreisi no altāra novietota piemiņas plāksne 1.pasaules karā kritušajiem.
Pati baznīca nav īpaši liela - tajā ir tikai 750 sēdvietas un neliela piebūvēta sakristejas telpa. Dievkalpojumi Slokas ev.lut.baznīcā notiek katru svētdienu 10.00 kalpo māc. Jānis Saulīte
Bībeles stunda otrdienās 19.00
Kancelejas darba laiks. O.: 17.00 - 19.00
S.: 10.00 - 14.00
Bibliotēka O: 17.00 - 19.00;
Sv. 12.00 -15.00
Svētdienas skola "Brīnums" Sv.13.00 (Kārsas ielā 19)
Svētdienas skolā iespējams iesasitīties gan bērnu korī, gan zvanu ansamblī, kā arī pirkstindarbos un citās nodarbēs
|
|
|
|
|
Jūrmala: Izglītība
|
|
|
|
Sloka nav lielākā Jūrmalas pilsētas daļa. Toties šeit ir izvietojušās ļoti daudz mācību iestādes. Slokā ir 6 vispāriglītojošās iestādes: Jūrmalas 1. ģimnāzija, kuras vēsture gan saistās ar 18.gs. beigām, lai gan tagadējā skolas ēka celta ne pārāk sen - 1974.gadā. Jūrmalas Mežmalas vsk. Šī skola dibināta 1974.gadā, kā vidusskola darbojas no 1985.gada un kopš 1989.gada pārcēlusies uz jaunu vietu Rūoniecības ielā. Pamatā mācības notiek krievu valodā. Tomēr jāsaka ka skolā tiek darīts viss, lai bērni pēc iespējas labāk apgūtu latviešu valodu un tādēļ tiek īstenota programma, kad vairāki priekšmeti gan pamatskolā, gan vidusskolā tiek apgūti valsts valodā. Kauguru vidusskola Te mācību process notiek krievu un latviešu valodā. Jūrmalas speciālās izglītības skola. Slokas pamatskola. To sāka celt 1910.gadā, bet mācības tika uzsāktas nākošā gada janvārī. Dažādos laika periodos skola atradusies dažādās vietās 1962.gadā tika uzcelta piebūve. Mainījās skolas saimnieki, līdz 1989.gada 25.oktobrī svinīgi tika atklāta latviešu skola. Kopš tā laika katru gadu šajā datumā tiek svinēti skolas svētki. Skolai ir savs karogs, kura greznajā izšuvumā rotājas gadaskaitlis “1745”, kas norāda izglītības pirmsākumiem Slokā, un vārdi “Dar’man tēv(i)s pastaliņas”, kas ir daļa no ī skolas oficiālās himnas. Skolā ir vizuālās mākslas novirziens.Pie skolas ir piemiņas akmens Slokas 250 gadu izglītībai .Pamatskola "Zvaniņš" Šeit mācās bērni no 1. - 6. klasei , kā arī pirmskolas vecuma bērni / 2-6 gadi /.Vēl Slokā ir četras pirmskolas izglītības iestādes, trīs interešu izglītības iestādes - Orientēšanās klubs "Liedags", Austrumu cīņas klubs "Neguss" un bērnu klubs "Dzirkstīte", un Iekšlietu ministrijas mācību centrs.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Miervalda.Ķemera muzejs
|
|
|
|
Adrese: Durbes iela 21, Ķemeri, LV - 2012
Tālrunis: +371 67753202
Informācija
Miervaldis Ķemers, bija profesionāls gleznotājs ainavists. Savulaik viņš bija V. Purvīša izcilākais skolnieks. Diemžēl M.Ķemera sniegumi padomju gados apzināti noklusēti.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Ragakāpas dabas parks
|
|
|
|
Adrese: Jūrmalā - starp Lielupi un Buļļuciemu.
Tālrunis: +371 7147900 (Jūrmalas tūrisma informācijas centrs)
Kā nokļūt:
No Rīgas, Ventspils - Pa šoseju A10, līdz Lielupes tiltam. Pārbraukt pāri un pie luksafora pa labi - pa Viestura ielu, ta Vienības prospektu un Bulduru prospektu. Brauc līdz 35. līnijai, kuras galā ir stāvlaukums un kafejnīca. Stāvlaukums vasarā par maksu.
Ar vilcienu -Līdz Lielupes stacijai, tad tālāk pa P. Stradiņa ielu, Bulduru prospektu un 35 līniju.
Informācija
Takas garums- 2km. Tā kā taka ir no koka laipām, to var apmeklēt jebkurā gada laikā, bet ieteicamais laiks ir no maija līdz septembrim, kad var labāk iepazīties ar īpašajām takām - kukaiņu taku, augu taku u.c. Ir vairāki skatu laukumi un jārēķinās ar kāpelēšanu - līdzīgu kā siguldā. Takas nobeigums ir pie Jūrmalas brīvdabas muzeja. Atpakaļ uz stāvvlaukumu var iet gan pa taku, gan gar jūras malu. vai pa mežu. Iespējams aizstaigāt līdz vietai, kur Lielupe ietek jūrā.
Noteikumi, kas jāievēro uzturoties krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē
1. Aizliegts iebraukt ar mehanizētajiem transporta līdzekļiem
2. Aizliegts kurināt ugunskurus
3. Aizliegts celt naktsmītnes, kā arī telti pludmalē
4.Peldvietās aizliegtas aktivitātes ar vindsērfngu, kaitbordu u.c. aktīviem peldlīdzekļeim, kas varētu traucēt peldētājiem.
5. Aizliegts smēķēt pludmalē (Sods Ls 20.00 vai brīdinājums)
6. Aizliegts peldināt suņus (Sods Ls 20.00 vai brīdinājums)
7. Par dzīvnieku ievešanu jūras līča pludmales teritorijā, kur tas ir aizliegts - naudas sods līdz Ls 10.00 vai brīdina
8. Par transptortlīdzekļu iebraukšanu tam neparedzētās vietās vai kur tas ir aizliegts - naudas sods līdz Ls 50.00
9. Par mehānisko transporta līdzekļa pārvietošanās, tajā skaitā stāvēšanas vai apstāšanās noteikumu pārkāpšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā uzliek naudas sou transporta līdzekļa vadītājam no Ls 50.00
Par kāpu izbraukšanas gadījumiem var ziņot
80000828 - Valsts vides dienests
67093969 - Pašvaldības policija
|
|
|
|
|
Jūrmala: Bulduru ev.lut.baznīca
|
|
|
|
Adrese: Krišjāņa Barona iela 6 , Bulduri, Jūrmala, LV-2010
Tālrunis: +371 29461947 (mācītājs Guntars Dimants)
+371 29457433 (draudzes priekšnieka vietnieks Jānis Celms)
E-pasts: guntars.dimants@inbox.lv (mācītājs Guntars Dimants)
Web: http://bulduru.lelb.lv
Dievkalpojumi: Svētdienās plkst.13.00
Informācija
Bulduru baznīca iesvētīta 1889. gada 29. jūnijā un 2009.gadā svinēs savu 120 gadadienu. Baznīca paplašināta pakāpeniski. Pirmā pasaules kara laikā necieta, toties padomju laikā tika sapostīta ievērojami. 90-to gadu beigās baznīcu sāk pakāpeniski atjaunot.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Dzintaru mežaparks
|
|
|
|
Adrese: kvartāls starp Meža prospektu, Rembates ielu, Madonas ielu un apbūvi gar Dzintaru prospektu, Jūrmala
Atvērts: 9.00 - 20.00
Informācija
Dzintaru mežaparks.
Parka tuvumā starp Ļaudonas ielu un Madonas ielu un parkā pie ieejas no Meža prospekta puses ir autostāvvietas ap 200 mašīnām.
Parkā ir dažādas atpūtas iespējas. Centrālajā daļā ir skrituļslidotāju trase. Rietumu pusē skeitparks, bet Dienvid-austrumu daļā ir veseli trīs strītbola laukumi.
Vēl parkā ir divi rotaļu laukumi nedaudz mazākiem bērniem. Tajos ir šūpoles, kāpelējamās sieniņas un citas atrakcijas.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Pasaku māja UNDĪNE
|
|
|
|
Adrese: Parka 1, Dubulti, Jūrmala, LV-2015
Tālrunis: +371 67769273 +371 26478836
Web: www.undine.lv
E-pasts: undine@undine.lv
Dabas un mitoloģijas parks “Pūķu zeme" - Dubultu laukumā
Informācija
Pasaku mājā Undīne notiek gan dažādi koncerti, gan lekcijas, gan ikdienas pulciņi. Īpaša projekta ietvaros ir izveidots Dabas un mitoloģiju parks "Pūķu zeme" Un tagad - agrāk tukšajā Dubultu laukumā ir dažādas koka skulptūras, kas priecē bērnus un ne tikai. Dažādi objekti ir izkārtoti arī pa ceļam uz jūru.
Galvenais kas jāatceras: Pasaku mājas teritorijā lūdzam neienest alkoholu,
narkotikas, alu un visu veidu kolas.
Neierasties šo vielu ietekmē.
Smēķēt tikai šim nolūkam paredzētā vietā.
Pasaku mājā ir bibliotēka, kurā atrodamas dažādu tautu pasaku grāmatas, fantastikas literatūra, grāmatas par kultūras vēsturi, ekoloģiju, mežu apsaimniekošanu. Pieejamas arī kartes un dažādas rokasgrāmatas.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Dubultu ev.lut.baznīca
|
|
|
|
Adrese: Baznīcas iela 13, Dubulti, LV-2015 Jūrmala
Tālrunis: +371 67755806 - draudzes māja
+371 67755801 - baznīca (mācītājs)
+371 67755807 - kapsētu pārvalde
E-pasts: ddraudze@latnet.lv
Web: http://dubultu-draudze.lelb.lv
Dievkalpojumi: Svētdienās plkst.10.00 un ceturtdienās plkst.19.00
Informācija
Dubultu baznīca celta laika posmā no 1907. gada līdz 1909.gadam, kad Dievnamu iesvētīja 1909. gada 3. oktobrī un tās arhitekts ir Vilhelms Bokslafs. Jau 1962.gadā baznīcu draudzei atsavināja un tur tika ierīkots Jūrmalas
pilsētas vēstures un mākslas muzejs. Tomēr 1989.gadā draudze savu īpašumu atguva un 1990.gada 18. novembrī atsākās dievkalpojumi.
Baznīca ir celta jūgendstilā un fasādē ir apdares dažādība - gluds, rupjš, rievots apmetums, ka arī izmantoti dažādi dekori. Pati būve izmaksājusi 55 000 zelta rubļu, kas tiem laikiem nebija maza summa. Baznīcas interjes veidots no koka.
Mūsdienās baznīca izskatās ļoti majestātiska un stipra.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Skulptūras un pieminekļi
|
|
|
|
Jūrmalas pilsētā ir uztādītas vairākas skulptūras un pieminekļi.
1. Skulptūra ”Lāčplēša cīņa ar pūķi” - autors V.Rapiķi. Atrašanās: Skvērā pie Majoru stacija. Uzstādīta 1953.gadā.
2. Brīvības cīņu piemiņas zīme "Tilts un mūžība" - Tēlnieks - Gļebs Panteļējevs un Arhitekts -Andris Veidemanis.Atrašanās - starp Rēzeknes Pulka ielu un Siguldas ielu.
3. Kapteiņa Zolta piemineklis- veltīts 1919.gada brīvības cīnītājiem. Atrašanās - Kaugurciems
|
|
|
|
|
Jūrmala: Morberga vasarnīca
|
|
|
|
Adrese: Dzintaru prospekts 52/54, Jūrmala
Informācija
Kristaps Morbergs bija būvnieks un arhitektūras pārzinātājs, kā arī LU mecenāts, kurš vasarnīcu atstāja universitātei mantojumā. K.Morbergs ne tikai uzcēla šo krāšno Jūrmalas vasarnīcu, bet arī izveidoja ap to skaistu parku.
Ēkas platība ir 1515,4 m2, bet zemes 6668 m2.
Pašlaik LUNIA ,izmantojot ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonda)līdzekļus, ir veikusi ēkas restaurāciju.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Mellužu estrāde
|
|
|
|
Adrese: Jūrmala, Mellužu prospekts, 6
Tālrunis uzziņām: +371 7762117
Informācija
Mellužu estrāde celta 1930.gadā kā koka brīvdabas estrāde un papildina 19.gadsimta beigās veidoto Mellužu parku. Dotajā brīdī Mellužu estrādē reiz pa reizei notiek kāds pasākums, tomēr ļoti prasās pēc rekonstrukcijas. Apkārt esošais parks, gan ir sakopts un tajā ir patīkami atpūsties.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Babītes pilskalns
|
|
|
|
Adrese: Pie Varkaļu kanāla tilta, Ventspils šoseja, netālu no Jūrmalas šosejas.
Informācija
Babītes pilskalns jeb Poļu
kalns ir deviņus metrus augsts kalns ar 10 x 20 m plakumu Iespējams,
ka kāpu pārvietošanās ir mainījusi pilskalna sākotnējo izskatu. Vēl 1935. gadā pilskalnā esot bijusi redzama 25
soļus gara ovāla bijušās pils vieta. Šobrīd pilskalns ir arheoloģiskais piemineklis Jūrmalā.
Vieni vēstures avoti liek domāt, ka pili 1224. gadā esot cēlis Zemgales bīskaps Lamberts. Tomēr tad sākušie strīdi par to, ka pils uzbūvēta uz Rīgai piederošās zemes un bīskapam Babates jeb Sv. Marijas pili atņēma un piesprieda Rīgas pilsētai. Par pils zaudējumu bīskapam samaksāja 37 sudraba markas, kā arī palīdzēja pie pils celtniecības - tikai nu jau otrpus Lielupes.
Citi vēstures avoti vedina domāt, ka pili uzcēlis
Zemgales bīskaps Bernhards un 1224. gadā to nodevis bīskapam Lambertam.
Katrā gadījumā, katrs var iepazīties ar vēstures faktiem - lasot informāciju informatīvajā stendā.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Darmštates priežu audze
|
|
|
|
Adrese: Ventspils šoseja, netālu no Varkaļu kanāla Babītes rajonā. Braucot no Rīgas uz Ventspili norāde ir ceļa labajā pusē.
Informācija
Darmštates priežu audzi veido vairāk nekā 120 gadu veci koki un dotajā brīdī te ir
valsts nozīmes botāniskais liegums veselu 5,3 ha platībā. Šeit ir apskatāma pēc izskata
kroplā Vācijas priežu audze, kas ir vienīgā Latvijā.
Priedes tika mēģināts ieaudzēt 20.gadsimta sākumā. Tomēr tas ir jādēvē par neizdevušos mēģinājumu, jo priedes nav piemērotas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.
|
|
|
|
|
Jūrmala: Varkaļu osta
|
|
|
Adrese: Ventspils šosejas 4.km Lielupes krastā, Salas novads E-pasts: janis.kazaks@varkaluosta.lv Informācija Osta piedāvā laivu stāvvietas un darbnīcu, kā arī aktīvā atpūtas iespējas - burāšana, ūdenssports un atpūtu makšķerniekiem.
|
|
|
|
|
Ķemeri: Ķemeru tīreļa laipa
|
|
|
|
Aktuāla informācija: ĶNP uz doto brīdi ir slēdzis apmeklētājiem Lielo Tīreļa Laipu, jo ir nolietojusies infrastruktūra un nepieciešam to atjaunot. Sīkāka informācija zvanot uz tālruni +371 67730140
Adrese: Ķemeri, Jūrmala
Nokļūšana: Rīgas - Ventspils šoseja 45-ais kilometrs (tuvumā ķēmeru pagriezienam) - norāde uz Ķemera tīreļa laipu
Tālrunis: +371 67730078
fax: +371 67730207
E-pasts: nacionalparks@kemeri.gov.lv
WEB: http://www.kemeri.gov.lv
Informācija:
Pastaiga pa laipu aizņem apmēram 2h. Laipai nav margu, izņemot tiltiņu zonu. Vasarā vilinoši ir nopeldēties purva ezeriņis, BET TAS VAR BŪT BĪSTAMI! Jārēķinās, ka siltajā laika periodā purvā iespējams sastapt ne tikai dažādus augus, bet arī rāpuļus.Ļoti skaists skats paveras no skatu torņa. Tur iespējams arī atpūsties uz soliņiem.
"Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no augstajiem purviem, kuru pēdējo 8000 gadu laikā izveidojušas nelielas sūnas - sfagni. Sūnas izveidojušas līdz pat 8 m biezu kūdras slāni, kura virspusē tās joprojām ir dzīvas un augošas. Viss ūdens, kas nonāk purvā ar lietu un sniegu, nevis notek, bet uzkrājas sūnās. Sfagni var saturēt līdz 20-25 reizes vairāk ūdens nekā paši sver. Kopējā purva platība ir vairāk kā 6000 ha. Laipu - kopā ar jums - notur tikai mitrā un mīkstā sūnu dūksts. Purvā nav “normālas augsnes” ar smiltīm un akmeņiem, izņemot dažus smilšainus paugurus, kas kā mazas saliņas izkaisīti lielā sūnu okeānā." [izraksts no http://www.kemeri.gov.lv mājas lapas]
|
|
|
|
|
Ķemeri: Ķemeru sanatorijas parks
|
|
|
|
Informācija
Ķemeru sanatorija tika pabeigta 1936. gadā Ēkas arhitekts- Eižens Laube un celtne ir viens no viņa izcilākājiem darbiem. Ēku cēla kā viesnīcu un tikai vēlāk pārveidoja par sanatoriju.
Kādu laiku atpakaļ bija cerības, ka ēku drīzumā atjaunos un tā atsāks savu darbu, tomēr tālāk par fasādi neviens nav ticis. Ēkas dēļ pat ir ļoti daudz domstarpību. Šobrīd ēkā iekšā iekļūt nevar, tomēr zināmu iespaidu var gūt aplūkojot to no ārienes.
Ēka izmantota filmā "Baiga vasara"
Blakus sanatorijai atrodas sēravots - saukts par Ķirzaciņu. Avota ūdeni var pagaršot - ērti nokāpjot pie tā. Pāviljonu virs spēcīgā sēravota uzbūvēja 19.gadsimta beigās - 20.gadsimta sākumā.
Tā kā ārsti sanatorijas iemītniekiem ieteica daudz pastaigas svaigā gaisā, tad tika izveidots arī parks. Parku izveidoja 19.gadsimta beigās un galvenos darbu vpie tā izveides veica Rīgas dārznieks M.Vāgners (jāmin, ka viņš strādājis bez atlīdzības). Parkā ir vairakas skulptūŗas tiltiņi (daudzi gan jau sabrukuši) un paviljoni - kas arī ir uz sabrukšanas robežas.
Padomju laikos parkā pie mīlestības saliņas notika bērnības svētki. Šobrīd šo parku parasti apmeklē jaunlaulātie.
|
|
|
|
|
Lestene: Leģionāru piemiņas vieta
|
|
|
|
Adrese: Lestene, Tukuma raj.
Informācija
Šeit atrodas 2. Pasaules karā kritušo Latviešu Leģiona karavīru Brāļu kapi.
|
|
|
|
|
Lestene: Lestenes baznīca
|
|
|
|
Adrese: Lestene, Lestenes pag. Tukuma raj.
Tālrunis:
Informācija: Celta 1670. gadā kā mūra baznīca. 18.gadsimta sākumā tika uzstādītas pirmās ērģeles, bet gadsimta vidū baznīcā iespēra zibens un baznīca nodega, bet to ātri atjaunoja. 1873.gadā baznīcā uzstādija jaunas ērģeles, kas tolaik bija vienas no lielākajām Eiropā.
Baznīcas interjerā bija baroka kokgriezumi. Otrā pasaules kara laikā baznīcā pārāk necieta, toties padomju laikos to pilnīgi nopostija, ievietojot tajā graudu kalti.
Pašlaik baznīca pakapēniski tiek atjaunota. Atjaunota arī draudze un tās darbība
|
|
|
|
|
Lestene: Lestenes muiža
|
|
|
|
Adrese: Lestene Lestenes pag. Tukuma raj.
Informācija
Celta 19.gadsimta sākumā. Sākumā Lestenes muižas pils bijusi poļu pulkveža Georga Firksa pēcnācēju īpašums. 1920. gadā par muižas īpašnieku kļuva barons Pauls Firkss, bet 1922. gadā viņš pagasta sabiedrībai atdeva klēti labības krājumu novietošanai.
Savukārt 1934. gadā kungu māju ieguva Latvijas armijas ģenerālis Mārtiņš
Hartmanis. Atjaunotās Latvijas Republikas laikā īpašumu atguva ģenerāļa
Hartmaņa meita dzejniece Astrīda Ivsaka.
Pie muižas ir arī 4ha liels parks, kurā sastopami vairāku svešzemju koku un krūmu stādijumi.
Ilgu laiku reklāmas portālos varēja redzēt, ka muiža tiek pārdota. Pāšlaik muižā darbojas draudze Jaunā paaudze , kura tur veic arī nelielus atjaunošanas darbus.
|
|
|
|
|
Lestene: Palansu ezers
|
|
|
|
Adrese: Lestenes pagasts, Tukuma rajons - netālu no apdzīvotas vietas Blāzma
Informācija:
Pālansa jeb saukts arī Lestenes ezers ir 36ha liels publiskais ezers. Vidējais dziļums gan ir 1,2m un maksimālais 2,1m. Tomēr tas nenozīmē, ka vārēsit tam vienkārši pārbrist pāri, jo ezera dibens ir grimstošs - purvains.
Makšķernieki te labāk makšķerē no laivas, bet , protams, var makšķerēt arī no krasta - tikai jāpatur prātā, ka arī krasts ir tāds grimstošs.
Ezerā mīt Asari, Līdakas, Līņi, Karūsas, Plaudas. Pliči, Raudas, Ruduļi un Sudrabkarūsas.
|
|
|
|
|
Lestene: VIESU NAMS KLIĢI
|
|
|
|
Adrese: Lestenes pagasts, Tukuma novads Tālrunis: 371 29228454 Informācija Atpūtas bāzes teritorijā telšu vietas (100 vietas). Treileru, karavānu vietas. Karavānām pieslēgums pie elektrības padeves Zvejošanas iespēja ezerā. Braukšana ar laivām un katamarāniem. Sporta laukumi - volejbola, futbola, basketbola.Ugunskura vieta un grils, kā arī citas iespējas izklaidei.
- Viesu namā ir 11 divvietīgas istabas, kamīnzāle,kurā var rīkot pasākumus un viesības ar maksimālo dalībnieku skaitu - 40 cilvēkiem.
- Viesību rīkošanai var izīrēt traukus, galda segas, vāzes un citu inventāru.
- Ir labiekārtota virtuve, kurā paši klienti var gatavot ēdienu vai arī virtuvi var izmantot klientu izvēlētā ēdienu gatavošanas firma.
- Viesu namā pirmajā stāvā ir banketu zāle 14 personām, kurai blakus ir sauna un neliela atpūtas istaba.
- Viesu namā ir divas ērtas terases ar skatu uz ezeru. Šeit var pasēdēt vasaras dārz, baudīt tēju vai kafiju un sauļoties.
Pūces nams Mežmalā pie ezera atrodas no guļbūves celtais "Pūces nams" - "Pūces namā" otrajā stāvā atrodas 2 četrvietīgas istabiņas ar skatu uz ezeru.
- Pirmajā stāvā kamīn telpa, kurā var rīkot nelielus pasākumus un viesības ar maksimālo dalībnieku skaitu - 20 cilvēkiem.
- Labiekārtota virtuve, kurā paši klienti var pagatavot sev tīkamu maltīti, vai arī virtuvi var izmantot klientu izvēlētā ēdienu gatavošanas firma.
- Ērta atpūtas telpa ar lielu masāžas vannu (4 personām) un saunu
- Ārā pieejama.apkurināma baļļa.
|
|
|
|
|
Platone: Eliasu dzimtas muzejs Zīlēni
|
|
|
|
Eliasu dzimtas muzejs Zīlēni
1987.gadā atjaunotajā "Zīlēnu" dzīvojamā ēkā - Eliasu dzimtas vēsture un radošo mūżu atstarojumi gleznās, skulptūrās, grāmatās.
Atvērts: No 1.jūnija līdz 1.oktobrim.
Adrese: "Zīlēni", Platone, LV-3021, Jelgavas raj., tel. 30-23383.
|
|
|
|
|
Sāti: Sātu baznīca
|
|
|
|
Adrese: Sāti, Irlavas pagasts, Tukuma rajons
Kanceleja: "Šuvās", Irlavas pag., LV-3138
Tālrunis: +371 26380639
E-pasts: ilze.rupenheite@cc.lv
Dievkalpojumi: mēneša 1., 3. svētdienā 11:00, Mācītājs Edvīns Vilks
Sātu luterāņu baznīca ir celta laika posmā no 1776. līdz 1778. gadam. un iesvētija 1780.gadā. Baznīcu cēla par hercoga Pētera Bīrona
līdzekļiem. Viņš esot finansējis pilnīgi visu. Arī dievgalda traukus, hercoga ložas krēslus sev un savai sievai
Dorotejai. Virs baznīcas ieejas atrodas hercoga monogramma. Laika gaitā baznīca nolietojās un tā tika
atjaunota 1839.gadā.
Šī ir vienīgā baznīca Tukuma rajonā, kurai apkārt saglabājies akmens krāvuma žogs un baltie ieejas vārti.
Tagad Baznīca ir valsts nozīmes kultūrvēsturiskais objekts.
|
|
|
|
|
Sesava: Sesavas ev.lut.baznīca
|
|
|
|
Adrese: šosejas P103 malā, Sesava, Jelgavas novads
Informācija
Baznīca celta 1633. gadā, bet gadsimta beigās piebūvētas sakristeja un tornis.Ievērojami pārbūves darbi baznīcu skāruši 19.gadsimtā- 1855 - 1859. gadi, kad arī ieguvusi savu tagadējo veidolu. Interesanti, ka Sesavas baznīcā 1859.gadā kristīts pirmais Brīvvalsts prezidents Jānis Čakste. Arī daba pret baznīcu nav bijusi īpaši žēlīga, jo 1934.gadā baznīcas tornī iespēra zibens un ugunsgrēkā izdega tā augšdaļa.
|
|
|
|
|
Tērvete: Grāmatnieku muzejs Ķipi
|
|
|
|
Dobeles novada grāmatnieku muzejs "Ķipi". Muzejs atrodas Latvijas diżgrāmatnieka Jāņa Rapas (1885-1941) dzimtajās mājās, (sens Kurzemes sētas celtniecības paraugs). Ekspozīcijā - izdevniecību "Valters un Rapa", "Vaiņags", "Zemnieka Domas" u.c. grāmatas. Ik mēnesi muzejā notiek kāds ar grāmatu saistīts sarīkojums. Viesojas rakstnieki, mākslinieki, tulkotāji, aktieri, mūziķi, redaktori un izdevēji. Katru sezonu - aktuālas izstādes. Lasītava ( vairāk kā 1000 grāmatu). Jāņu svinēšana. Vieta teltīm, iespējams gatavot azaidu "melnajā ķēķī" vai arī pie kamīna brīvā dabā. Ar vienkāršiem traukiem nodrošina. Atvērts: 15.aprīlis - 15.oktobris, T-Sv: 10-18. Ieeja pret ziedojumiem veco ēku saglabāšanai. Ekskursijas un īpašus pasūtījumus lūdz pieteikt pa tālruni. Satiksme ar autobusu no Dobeles (21 km) un Jelgavas (32 km). Adrese: Tērvete, Dobeles raj. LV-3728, tel. 9351141.
|
|
|
|
|
Tērvete: Sprīdīši
|
|
|
|
Adrese: "Sprīdīši", Tērvete, Dobeles rajons
Tālrunis: +371 26532691
E-pasts: spridisi@spridisi.lv
Web: www.spridisi.lv
Informācija
Sprīdīšos ir gan muzejs, gan viesu māja, gan kafejnīca, gan skaists atpūtas parks.
Viesu māja: Te pieejamas četras divvietīgas istabas ar dušu, WC, TV. Pagrabā ir sauna, bet pirmajā stāvā virtuve un svinību istaba. Uzbūvēta arī pirts māja ar atpūtas telpu pirmajā stāvā un nakšņošanu otrajā stāvā.
Cenas:
Pirts māja - 150Ls
Istabiņas - 18-20 Ls
Sauna - 5-10 Ls
Kafejnīca: Iekārtota Annas Bigaderes muzeja pagrabā. Vasarā darbojas arī terase.
Dabas parks:Pasakaina atpūtas vieta ar vairāk takām. Iespēja papildināt savas zināšanas Zemgales senvēsturē un izbaudīt dabas krāšņumu.
|
|
|
|
|
Tukums: Mākslinieku darbnīca
|
|
|
|
Mākslinieku darbnīca
Keramiķi Ādolfs un Māra Krasovski piedāvā keramikas medaļas pēc jūsu vēlmēm,sienas
dekorus,rakstāmpiederumu traukus.Darbi orģināli,nav tiražēti.
Adrese:Tukuma raj.Smārdes pagasts,Milzkalne,,Dižolgāres
Tālrunis:29591303
|
|
|
|
|
Tukums: Šlokenbeka
|
|
|
|
Adrese: Milzkalne, Smārdes pagasts, Tukuma rajons
Tālrunis: +371 63182354
E-pasts: muzejs@lvceli.lv
Web: http://www.lvceli.lv/LV/?i=34
Darba laiks:
No maija līdz oktobrim (vasaras sezonā)
Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās- 9.00 – 16.00
sestdienās un svētdienās- 10.00 - 15.00
muzejs slēgts – pirmdienās un Latvijas Valsts svētkos.
No novembra līdz aprīlim (ziemas sezonā)
Pirmdienās, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās - 8.00 - 16.00,
muzejs slēgts - sestdienās un svētdienās un Latvijas Valsts svētkos
Ieeja muzejā: bezmaksas
Ekskursijas grupām lūdzam pieteikt pa tel. (+371) 63182354
Informācija
Šlokenbekas muižas ansamblis
Viena no skaistākajām Latvijas muižām Šlokenbeka atrodas Tukuma rajona Milzkalnē, Slocenes upes krastā, 60 km attālumā no Rīgas.
Tā ir vienīgā viduslaiku nocietinātā muiža, kas saglabājusies Baltijā līdz mūsdienām.
Muiža rakstos pirmo reizi minēta 1484. gadā. To būvēja Vācu ordeņa vasalis Verners fon Butlers pasta ceļa malā, kas veda no Rīgas uz Prūsiju. Šlokenbekas muiža tika veidota kā slēgts komplekss. Ēkas savā starpā savienoja aizsargmūris, ieeja pagalmā bija caur nocietinātiem vārtiem. Uzbrukuma gadījumā Šlokenbeka kalpoja kā patvērums Tukuma muižniekiem.
Šlokenbekas muiža vairākkārt pārbūvēta un papildināta ar jaunām ēkām, jau 17. gs. beigās un 18. gs. sākumā, kad tā bija zaudējusi militārā atbalsta punkta funkcijas, to aizvien vairāk pielāgoja saimnieciskai dzīvei.
18. gadsimtā muižā norisinājās strauja lauksaimnieciska darbība. Galvenā bija spirta un alus ražošana, kaut gan muižā turēja arī mājlopus. Līdz 1920. gadam muiža piederēja barona fon Rekes dzimtai. Pēc tam Šlokenbekas muiža kļuva par valsts īpašumu. 1957. gadā tajā sāka saimniekot ceļu organizācijas, kuras vēlāk uzsāka muižas atjaunošanas un restaurācijas darbus.
Atjaunotajā Šlokenbekas muižā tagad mājvietu ir atradis Latvijas Ceļu muzejs, kurā var iepazīties ar Latvijas ceļu nozares attīstību. Ir iespēja apskatīt arī ceļu būves tehnikas izstādi, zirgu iejūgu un ratu kolekciju.
Latvijas Ceļu muzejs
Ceļu muzeja ekspozīcija ir izveidota bijušajā muižas dzīvojamās ēkas astoņās zālēs un verandā, kā arī Kalna un Lejas ratnīcās.Šlokenbekas muižas dzīvojamā ēkā (celta 1841. - 1845. g.) izvietotā ekspozīcija sīkāk vēsta par Latvijas ceļu tīkla un ceļu nozares attīstību.
Zālēs izvietotie materiāli stāsta par to, kā ceļš daudzu gadsimtu laikā audzis no takas līdz automaģistrālei, kādi bijuši pirmie baļķu un akmens ceļi, kā arī pirmie ceļu projekti. Interesanti ir 20. gs. sākumā izmantotie ceļu projektēšanas un būvniecības mērinstrumenti.
Lai ceļš būtu ilgi izmantojams.un labi kalpotu, ir nepieciešams par to rūpēties. Tādēļ sava vieta muzejā ierādīta arī materiāliem, kas stāsta par ceļu remontu un uzturēšanu.
Neatņemama sastāvdaļa ir tilti. Tiltiem ir veltīta atsevišķa ekspozīciju zāle "No laipas līdz iekārtam tiltam". Te ir iespēja aplūkot dažādu tiltu konstrukcijas, maketus un projektus.
Gājienu cauri muzejam noslēdz zāle, kurā var vērot ceļiniekus atpūtas brīžos. Te ir materiāli, kuri vēsta gan par ceļinieku tūrisma salidojumiem, gan par agrāk tik slavenajiem ceļinieku dziesmu svētkiem.
Lejas ratnīca
18. - 19. gadsimtā tā kalpojusi kā vēršu laidars un spirta glabātuve. Uzsākot muižas atjaunošanas darbus, tā praktiski uzcelta no jauna. Tagad Lejas ratnīcā novietoti dažādi ceļu būves mehānismi. Šeit atrodas arī muzeja lepnums - 1573. gadā izdotā Livonijas satiksmes un ūdens ceļu kartes palielināta kopija, kas pašlaik ir vecākā šāda veida karte Eiropā.
Kalna ratnīca
Tās vietā sākotnēji bijis vārtu tornis, vēlā klēts un tad ratnīca. Unikālas ir vismaz divus gadsimtus vecās jumta nesošās konstrukcijas, kas sastiprinātas ar koka tapām, bez nevienas naglas. Tagad te izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Otrā stāva galerijas 24 vitrīnās ir apskatāmi materiāli par zirgkopību un zirga izmantošanu tautsaimniecībā, par zirgu sportā, mākslā, tautas dziesmās un ticējumos.
Teika
Kā visām pilīm un muižām arī Šlokenbekai ir sava teiksma, kas saistīta ar barona fon Rekes dzimtu 18. gadsimtā. Teiksma vēsta par skaistās dzirnavnieka meitas un barona dēla mīlestību, kas bijusi tik stipra, ka nav padevusies pat nāves priekšā: vecais Reke jauniešus izsekojis pie dzirnavu dambja, lai meiteni nošautu. Jaunieši metušies ūdenī un noslīkuši. Kopš tā laika līgava baltā tērpā, meklēdama savu mīļoto, naktīs staigājot pa muižu. Tāpēc jaunie pāri kāzu dienā šeit ierodas, lai gūtu spēku arī savu mīlestību saglabāt mūžīgi .
|
|
|
|
|
Tukums: Sv.Trīsvienības Tukuma luterāņu baznīca
|
|
|
|
Adrese: Brīvības laukums 1, Tukums
Tālrunis: +371 63122305 ((kanceleja)
+371 29145305 (draudzes mācītājs Mārcis Zeiferts)
+371 25988060 (draudzes mācītājs Kaspars Kovaļovs)
E-pasts: mzeiferts@apollo.lv (draudzes mācītājs Mārcis Zeiferts)
kaspars.kovalovs@inbox.lv (draudzes mācītājs Kaspars Kovaļovs)
Dievkalpojumi: svētdienās plkst.11.00
Kancelejs darba laiki:
Pirmdienās - 15:00 – 18:00
Otrdienās 10:00 – 15:00
Trešdienās - brīvs
Ceturtdienās 12:00 – 18:00
Piektdienās 10:00 – 16:00
Sestdienās 10:00 – 15:00
Svētdienās - brīvs
Mācītāju pieņemšanas laiki:
Mācītājs Mārcis Zeiferts
otrdienās 11:00 - 13:00
ceturtdienās 14:00 - 17:00
Mācītājs Kaspars Kovalovs
pirmdienās 15:00 - 18:00
piektdienās 14:00 - 16:00
Dievkalpojumi 2009. gadā:
Pelnu dienā, trešdien 25. februārī plkst.18:30
Pūpolsvētdienā plkst. 11:00;
Klusajā nedēļā – pirmdien, otrdien, trešdien, Zaļajā Ceturtdienā plkst. 18:30;
Lielajā Piektdienā – plkst. 11:00 un 18:30;
Lieldienu naktī sestdien, 11. aprīlī plkst. 22:30;
Lieldienu rītā svētdien, 12. aprīlī plkst. 7:00 un 11:00;
Debesbraukšanas dienā ceturtdien, 21. maijā plkst. 18:30;
Vasarsvētkos svētdien, 31. maijā plkst. 11:00;
Reformācijas dienā sestdien, 31. oktobrī plkst. 18:00;
Mūžības svētdienā 22. novembrī plkst. 11:00;
Adventa pirmajā svētdienā 29. novembrī plkst. 11:00;
Ziemsvētku vakarā ceturtdien, 24. decembrī plkst. 17:00 un 19:00;
Ziemsvētku dienā piektdien, 25. decembrī plkst. 16:00.
Informācija
Baznīca ir viena no vecākajām celtnēm Tukuma pilsētā,. Tā datēta ar 1644. gadu. Altārgleznu "Kristus pie krusta" baznīca ieguvusi 1859. gadā. 20.
gs. 30. gados pilsētas turīgākie pilsoņi uzdāvinājuši savai Baznīcai četras
krāsainas vitrāžas. Baznīcā ir ierīkots skatu tornis, no kura var apskatīt pilsētu no 20,4 metru augstuma. Ik stundas ceturksni baznīcas tornī iezvanās pulkstenis, kurš tika atjaunots 2000.-ajā gadā.
|
|
|
|
|
Tukums: Durbes pils
|
|
|
|
Adrese: M. Parka iela 7 Tukums Tukuma raj. LV 3100
Tālrunis: +371 63123694, +371 63122633
Darba laiks: O,T,C,P,Se, Sv: 10-17; P: slēgts.
Informācija
Kompleksa - muižas centra apbūve - veidota simetriski ap parādes pagalmu. Pirmās rakstiskās liecības par Durbes pili atrodamas 1475.gadā. 1821. gadā tika veikta pils rekonstrukcija pēc arhitekta G. A. Berlica projekta un tad tā ieguva savu klasicisma stilu.
No 1923. - 1929. gada. Durbes pilī bija apmeties dzejnieks Rainis. 1923. gada.
vasarā viņš - sadarbībā ar Latvijas Skolotāju savienību - iekārtoja
pilī atpūtas vietu skolotājiem ar ģimenēm.
Līdz 1943.gadam pilī bija arī sanatorija, bet otrā pasaules kara pēdējos gados tika iekārtots kara hospitālis.
Laik posmā no 1945. līdz 1963.gadam pilī atkal tika iekārtota sanatorija, bet vēlāk līdz 1970.gadam te bija tuberkulozes slimnīca. Savukārt no 1970.gada līdz 1978.gadam pilī ierīkoja tuberkulozes sanatoriju, bet vēlāk līdz pat 1991.gadam te tika ierīkota republikāniskās rehabilitācijas slimnīca.
Tā nu redzam, ka vienu lielu daļu savas dzīves, pils izmantota kā veselības centrs un tikai no 1991.gada ēka nonāca Tukuma muzeja rīcībā, lai izveidotu kultūrvides muzeju.
Pils kompleksā apskatāma pastāvīgā ekspozīcija "Latvietis un viņa kungs" , kā arī citas izstādes.
Durbes pils piedāvā telpas semināriem, konforencēm un īpašas atrakacijas jaunlaulātajiem.
|
|
|
|
|
Tukums: Durbes pils parks
|
|
|
|
Adrese: M. Parka iela 7 Tukums Tukuma raj. LV 3100
Tālrunis: +371 63123694, +371 63122633
Informācija
Parks ierīkots 19.gadsimtā - laikā no 1818. - 1838. gadam, kad grāfs Mēdems labiekārtojis pils apkārtni. Durbes pils parks aizņem 24,8ha lielu teritoriju un tajā ir vairāki 19.gadsimta arhitektūras pieminekļi - gājēju tilts, astoņkolonnu rotonda. Akmens tilti celti pēc arhitekta J.G.Ā. Berlica projekta. Parkā ir vairākas retu augu un koku sugas.
|
|
|
|
|
Tukums: Piemineklis "Māte Dzimtene"
|
|
|
|
Adrese: Revolūcijas iela,"Kapu kalna" (Karātavu kalns) austrumu puse, Tukums
Informācija
Tēlnieces L.Līces veidoto pieminekli šeit uzstādija 1985.gadā. Interesanti ka piemineklis atrodas kalnā ko agrāk dēvēja par Karātāvu kalnu, jo šeit Kurzemes hercogistes laikā - tā ap 1561. līdz 1795-to gadu - bijusi soda vieta, kur pakāra un dedzināja burvjus un raganas.
Vēlāk šo kalnu sākuši dēvēt par kapu kalnu, jo ap 18.gadsimtu te izveidoja kapsētu.
Pēc pieminekļa uzstādīšanas - te skolēnus veda un svinīgi uzņēma pionieros.
|
|
|
|
|
Vilce: Vilces muiža
|
|
|
|
Adrese: Jelgavas novads, Vilces pagasts, Vilce, Vilces skola 1, LV-3026 Tālrunis: 371 63063372 E-pasts: vilcespsk@apollo.lv Informācija Kungu mājacelta 18.gadsimta otrajā pusē pēc fon Mēdemu pasūtījuma, bet jau 19.gadsimtā veiktipārbūves darbi.Muižas kompleksā ietilpst arī ainavu parks. Apskatāmi arī muižas kalte, klēts un smēde. Pašlaik muižā atrodas skola.
|
|
|
|
|
Jaunpils(3)
